25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)
Numura tēma
Starptautisko humanitāro tiesību normu nozīmības apliecinājums
Reinis Āboltiņš
starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību maģistrs, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks 

2010. gada 17. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm "par" un trim balsīm "pret" atzina, ka 2004. gadā, notiesājot Vasiliju Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā.

Vērtējot ECT Lielās palātas spriedumu,1 var ņemt vērā gan tiesisko, gan arī lietas politisko kontekstu, ko nav iespējams ignorēt, redzot, kādu rezonansi tas ir izraisījis.

Detalizēti nepārstāstot lietas nianses, no sprieduma argumentācijas izdarāms svarīgs secinājums, ko iezīmē četru "par" lēmušo Lielās palātas tiesnešu – Kristoss Rozakis (Christos Rozakis), Fransuāza Tulkēna (Francoise Tulkens), Dīns Špīlmans (Dean Spielmann), Sverre Ēriks Jebenss (Sverre Erik Jebens) – precizējošā viedokļa 7. punktā paustais – lai arī laikā, kad kara noziegums tika izdarīts, nacionālajos un arī starptautiskajos tiesību aktos nebija detalizētu skaidrojumu par to, kā un kādā veidā kara noziegumus izdarījušas personas jāsoda, sūdzības iesniedzējam [V.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties