Pašlaik sabiedrības iesaiste valsts pārvaldes darbībā tiek nodrošināta dažādi. Piemēram, Tieslietu ministrijā darbojas vairākas pastāvīgās darba grupas, kuras izveidotas ar tieslietu ministra rīkojumu un kuru uzdevums ir pilnveidot konkrētas nozares normatīvo regulējumu (darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei, darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa darba grupa u. c.). Šādās darba grupās tiek iesaistīti gan citu ministriju pārstāvji, gan attiecīgās nozares eksperti, kā arī nozaru asociācijas un citas organizācijas, kuru darbību skar attiecīgais jautājums. Līdzīgi ir arī citās ministrijās.

Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta arī ar konsultatīvu padomju izveidošanu. Valsts pārvaldē darbojas dažādas konsultatīvās padomes, kuru izveide un darbību regulējošie akti atšķiras.

Ir konsultatīvās padomes, kuras izveido Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantu, un kuru darbība noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem. Piemēram, Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome² ir izveidota un darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.³ Minētajā nolikumā cita starpā ir paredzēts arī konsultatīvās padomes sastāvs, taču vienlaikus ir noteikts, ka konsultatīvās padomes personālsastāvu un izmaiņas tajā pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets ar rīkojumu.

Konsultatīvu padomi var izveidot ne tikai ar Ministru kabineta noteikumiem, bet arī ar ministrijas rīkojumu. Piemēram, ar Finanšu ministrijas rīkojumu⁴ ir izveidota Publiskās un privātās partnerības konsultatīvā padome,⁵ kuras personālsastāvs un nolikums apstiprināts ar attiecīgiem ministrijas rīkojumiem.

Atsevišķos gadījumos konsultatīvo padomju statuss ir nostiprināts arī likumos. Tā, piemēram, Garīgo lietu padomes statuss ir nostiprināts Reliģisko organizāciju likuma 5. panta astotajā daļā, nosakot, ka Garīgo lietu padome ir konsultatīva institūcija, kuras nolikums ir Ministru kabineta apstiprināts, bet darbības mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību.

Arī iestādes var izveidot konsultatīvas padomes. Piemēram, ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja rīkojumu izveidota Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedriskā konsultatīvā padome,⁶ kura radīta, lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā, un kuras uzdevums ir veicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saikni ar sabiedrību, sniedzot rekomendācijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par aktuāliem jautājumiem.