Intervijā "Jurista Vārdam" zvērināts advokāts Andris Grūtups attaisno savu pretrunīgi vērtēto grāmatu "Maniaks", pamatojot, ka "slepenība neattiecas uz gadījumiem, kad informācija [no slēgtas tiesas sēdes materiāliem] tiek izmantota zinātnes un mākslas vajadzībām".1 Vēl jo vairāk, viņš ir pārliecināts, ka mākslas vārdā smagu dzimumnoziegumu izdarīšana ir jāapraksta detalizēti un precīzi, lai literārajā darbā panāktu nepieciešamo klātbūtnes efektu.2 To sakot, A. Grūtups atsaucas uz Satversmē garantēto mākslinieciskās izteiksmes brīvību, tādējādi it kā izslēdzot jebkādus iespējamos pretargumentus. Šī ir replika A. Grūtupa argumentam. Mākslinieciskās izteiksmes brīvība nav absolūta.
Mākslinieciskās izteiksmes brīvība ir viena no personas pamattiesībām. Tās aizsardzība ir noteikta Satversmes 113.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
