Cilvēka dzīvības un veselības intereses Latvijā tiek pasludinātas par primārām, tās aizsargā likums. Šādas tiesības ir nostiprinātas ne tikai Latvijas Republikas Satversmē, kuras 93. pants deklarē, ka "ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums",1 ANO Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemtajā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kuras 3. pants nosaka, ka "katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību",2 bet arī virknē citu starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kuriem Latvija ir pievienojusies un apņēmusies tos ievērot. Veselības un dzīvības sargāšana ir ne tikai valsts, sabiedrības, katra indivīda, bet – saskaņā ar Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 1. panta 2. punktu – arī katra ārsta galvenais pienākums.3 Par katru šādu tiesību apdraudējumu iestājas likumā paredzētā atbildība.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
