Viens no būtiskākajiem valsts sekmīgas ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem ir efektīva tiesu sistēma, kas spēj nodrošināt ātru personu savstarpējo strīdu atrisināšanu un civiltiesiskās aprites stabilitāti.
Ierēdņi jau gadiem ilgi meklē risinājumus, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Rīgas apgabaltiesā un Rīgas pilsētas tiesās, kurās līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai ir jāgaida ilgāk par gadu, bet tiesas sprieduma pārsūdzēšanas gadījumā – vēl vairāki gadi līdz galīgajam un nepārsūdzamajam tiesas spriedumam.1 Nav noslēpums, ka ievērojama daļa prasītāju beidz pastāvēt, nespējot sagaidīt viņu lietu izskatīšanas uzsākšanu.
Kaut arī Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka valstij jānodrošina efektīvs civilprocess tiesā,2 minētais jautājums nav atrisināts līdz pat šim brīdim.
Rīgas tiesu nespēja saprātīgos termiņos izskatīt civillietas ir saistīta ne tikai ar lietu lielo skaitu, bet arī ar to, ka Tieslietu ministrijas ierēdņi bieži neizprot problēmu un nepiedāvā radošu risinājumu, tāpat tiesneši piemēro nepamatotas procesuālo tiesību normas. Pie vainas ir arī atsevišķu procesuālo normu nepilnības.
Jāatzīmē, ka tiesu sistēmas nevienmērīgās noslodzes un lietu izskatīšanas termiņu problēma netiek atspoguļota tiesu statistikas apkopojumos. Tiesu administrācijas statistikas apkopojumi neparāda lietu izskatīšanas ilguma problēmu Rīgas tiesās, jo statistika tiek apkopota pēc tādiem kritērijiem (visu Latvijas tiesu lietu kategorijām), kuri netieši slēpj minēto problēmu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.