Krimināltiesību normu interpretācijas vispārīgie principi

Tiesiskās noteiktības princips paredz, ka indivīdam jābūt iespējai uzzināt spēkā esošo tiesību normu saturu, lai viņš varētu attiecīgi plānot savu rīcību. Tāpēc likumam jābūt pietiekami skaidram un paredzamam.¹

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka kriminālsodāmai darbībai ir jābūt precīzi definētai ar likumu. Tomēr nepieciešamība novērst pārlieku neelastību un pielāgoties mainīgiem apstākļiem ir iemesls tam, ka daudzos likumos, to skaitā Krimināllikumā (turpmāk tekstā – KL), neizbēgami lietoti vairāk vai mazāk nenoteikti jēdzieni. Šāda pieeja rada t. s. pelēko zonu, nosakot likuma robežas. Tomēr tas vēl nedod pamatu atzīt tiesību normu par neatbilstošu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantam, jo vairumā gadījumu tā ir pietiekami skaidra.² Vienmēr būs nepieciešams atrisināt neskaidrus jautājumus, piemēroties mainīgiem apstākļiem. Tāpēc tiesu spriedumos ir pieļaujama sīkāka tiesību normu skaidrošana. Taču tiesību normas izpratnes attīstībai jāatbilst pārkāpuma būtībai un jābūt paredzamai. Pēc vispārīgā principa tiesību normas adresātam ar likuma teksta palīdzību jābūt iespējai paredzēt, vai tā rīcība ir krimināli sodāma. Robežgadījumos personai šādā veidā ir vismaz zināms risks tikt sodītai.³

Tātad būtiska nozīme krimināltiesību normu piemērošanā ir tajā lietotajiem terminiem. Krimināltiesību normas jāpiemēro, izmantojot tradicionālās interpretācijas metodes – gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleo­loģisko. Tomēr par piemērotāko atzītās interpretācijas metodes rezultāts nedrīkst sasniegt analoģiju par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.⁴

Galvenais kritērijs, ar kuru tiesību normas interpretācija norobežojama no analoģijas, ir likuma teksts. Ja interpretācijas rezultātu vairs nevar nosegt ar likuma tekstu, jāpāriet pie analoģijas. Likuma vārdiskā teksta jēga nosaka pieļaujamās interpretācijas robežas, kurās katrs jēdziens interpretējams atbilstoši tiesību normas jēgai un mērķim. Atkarībā no tā pieļaujama gan sašaurināta (restriktīva), gan paplašināta (ekstensīva) interpretācija.⁵ Piemēram, tiesību normas paplašināta interpretācija var būt vēlama, ja tās mērķis ir viennozīmīgs un acīmredzams. Šādā situācijā tiesību normas adresāts var paredzēt, ka tā rīcība ir kriminālsodāma.⁶

Analoģijas aizliegums par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, attiecas gan uz KL vispārīgās, gan sevišķās daļas normām, gan panta dispozīciju, gan sankciju.⁷ Savukārt analoģijas piemērošana par labu personai pieļaujama neierobežoti,⁸ ja vien, protams, pastāv analoģijas piemērošanas priekšnoteikumi. Piemēram, analoģija pieļaujama sodu mīkstinoša, sodu izslēdzoša un sodu atceļoša pamata gadījumos.⁹

Likuma teksta pārkāpšana iespējama divos virzienos – ne vien interpretējot to pārlieku plaši (analoģija), bet arī interpretējot pārlieku šauri (teleoloģiskā redukcija). Teleoloģiskā redukcija piemērojama, ja likumā ietvertais tiesiskais regulējums atbilstoši tā jēgai un mērķim izrādās par plašu (no "vārdiskās jēgas" viedokļa) un tādējādi aptver tādas situācijas, kuras tiesību normas mērķis nemaz nevēlas aptvert. Teleoloģiskās redukcijas ceļā tiek ierobežota vārdiski pārāk plaši formulētā tiesiskā regulējuma piemērošanas joma, saskaņojot to ar tiesiskā regulējuma mērķi.

Krimināltiesībās nav pieļaujama teleoloģiskās redukcijas piemērošana par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Piemēram, teleoloģiskā redukcija nav piemērojama nosacījumiem par labprātīgu atteikšanos no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam,¹⁰ kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem.¹¹

Gadījumi, kad KL piemērošanā pārkāpts likuma burtiskais teksts, ir salīdzinoši reti. Biežāk sastopami gadījumi, kad notikusi nepamatoti plaša vai šaura interpretācija likuma burtiskā teksta robežās. Raksta turpinājumā apskatīti vairāki piemēri no tiesu prakses, kuros interpretācijas rezultāts ir visai diskutabls. Šie piemēri saistīti ar tādiem terminiem kā sagatavošanās noziegumam, motīvs un nolūks kā noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīme, sveša manta u. c.

Sagatavošanās noziegumam (KL 15. panta trešā daļa)

A.M. tika apsūdzēts par to, ka viņš sagatavojies vismaz divu personu tīšai prettiesiskai nonāvēšanai vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā (t.