Minētajā rakstā pārliecinoši, ar atsaucēm uz V. Bukovski, A. Būmani un K. Čaksti ir norādīts, ka Civillikumā noteiktas kreditora tiesības saistības neizpildes gadījumā vērsties ar prasījumu uzreiz pie galvinieka, kurš uzņēmies atbildēt kā pats parādnieks, un pēdējais nevar prasīt kreditoram vērsties vispirms pie galvenā parādnieka. Tā Civillikumā patiešām ir teikts. Savukārt A. Būmanis ir rakstījis par galvojumu tieši un tikai civiltiesībās. Taču strīdos ir svarīgi arī civilprocesuālie noteikumi.

Ko nozīmē "prasība" materiālajās tiesībās (civiltiesībās)

Civillikumā galvojuma un citas attiecības regulētas materiālo tiesību izpratnē. Atbilstoši Civillikumā lietoto vārdu alfabētiskajam rādītājam, kas pievienots gan 1939. gada, gan 1998. gada izdevumam,¹ termins "prasība" atrodams vairāk nekā simt pantos, tostarp runājot par prasības cesiju, prasības pāreju uz mantiniekiem, prasības noilgumu, kas nav saistāms ar prasības celšanu tiesā. Citos pantos savukārt lietots termins "prasījums". Jāsecina, ka Civillikumā termini "prasījums", "prasība", "tiesība celt prasību" nozīmē, pirmkārt, tiesību prasīt izpildīt kādu pienākumu tieši saistības dalībniekiem un tikai, otrām kārtām, tiesību vērsties tiesā ar prasības pieteikumu, ja pienākums netiek labprātīgi izpildīts. Šajā otrajā gadījumā prasības pieteikumā tiek lūgts materiāli tiesisko prasību izpildīt ar piespiedu līdzekļu palīdzību. Tātad kreditors var vērsties tieši pie ekspromisoriska galvinieka vārdos vai ar vēstuli par to, ka galvenais parādnieks nav dzēsis parādu un saskaņā ar CL 1702. panta otro daļu kreditors pieprasa galviniekam izpildīt uzņemto saistību. Ja galvinieks to labprātīgi izdarīs, nebūs prasības tiesā, bet nebūs arī pamata apšaubīt šāda izpildījuma tiesiskumu.