30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi
3
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009. gada 9. janvārī ar rīkojumu Nr. 6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju,1 saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) vispārīgajā un sevišķajā daļā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
andria
6. Decembris 2010 / 13:45
0
ATBILDĒT
Runājot par atkārtotību un nosakot sodu piemēram pēc Kl 175.panta trešās daļas tiesa jau ņem vērā izdarīto epizožu skaitu, tai skaitā arī par 175.panta pirmajā daļā un otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Sods jebkurā gadījumā šādās situācijās netiks noteikts minimālās sankcijas robežās (nerunājot par izņēmumiem, pielietojot dažādus norādītos instrumentus Krimināllikuma vispārīgajā daļā), bet ņemot vērā saskaitīšanas principus, kas noteikts pie noziedzīgo nodarījumu reālās kopības (piem. b/a 175.panta pirmā daļa - 3 mēneši, 175.panta otrā daļa - 3,3 mēneši, tad sods par 175.panta trešās daļas būtu noteikts 3,6 mēneši, kas atbilst daļējas sodu saskaitīšanas principam). Es nedomāju, ka atteikšanās no atkārtotības, kas daļēji tiek uztverta arī kā noziedzīgo nodarījumu reālā kopība, krimināltiesību politikas jomā būtiski kau neko mainītu. Krimināllikumā pašreizējā redakcijā traktētā atkartotība, manuprāt nav pretrunā ar taisnīguma principu, bet tā ir prakse, kas kriminālsodu politikā jau veidojas vairāku gadu garumā, tāpēc likumdevējs ir paredzējis atkārtotības izņemšanu (izslēgšanu) no reālās kopības, kā arī nosakot pastiprinošo apstākli - atkārtotību citos gadījumos pie reālās kopības, kas nav noteikti Krimināllikuma sevišķās daļas pantos. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka soda noteikšanas jautājumā šeit būtu netaisnīga attieksme pret tiem, kuri izdarīja noziedzīgos nodarījumus un kas veido atkārtotību un pret tiem, kuri izdarīja noziedzīgos nodarījumus reālajā kopībā. Attiecībā uz soda individualizācijas principu,šeit jāņem vērā, ka katrā panta sankcijā sods ir noteikts aplitūdā - no un līdz, līdz ar to šajā gadījumā šis princips nosakot sodu, tiek ievērots, paredzot bargāku sodu par atkārtotiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, par vairākām epizodēm, izvērtējot kaitīgumu un personas attieksmi.

Atiecībā par administratīvo pārkāpumu atkārtotu izdarīšanu, par kuriem pēc tam jau paredzēta kriminālatbildība, tad šait ir jāizvērtē, kuras darbības būtu sodāmas admministratīvā kārtā un par kurām jāpiemēro kriminālsods, tādējādi atsakoties no šādas atkārtotības Krimināllikumā.
A.S.
1. Decembris 2010 / 09:49
0
ATBILDĒT
Varbūt vispār vajadzētu atteikties no tā padomju anahronisma - administratīvās atbildības, un izveidot vienotu kriminālsodu sistēmu?
juris
30. Novembris 2010 / 13:42
0
ATBILDĒT
Uzreiz redzams, ka cilvēks nekad reāli nav izmeklējis nevienu krimināllietu, nav strādājis ar noziegumu izdarītājiem un cietušajiem. Teoretizēt vienmēr ir vieglāk. Tā teikt neapbižojiet nabaga noziedzniekus!
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)
Jauns tiesību doktors
9
30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)
Zigrīda Mita
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties