30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi
3
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009. gada 9. janvārī ar rīkojumu Nr. 6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju,1 saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) vispārīgajā un sevišķajā daļā.

Par noziedzīgu nodarījumu atkārtotību kā vienu no nodarījumu daudzējādības veidiem šajā koncepcijā teikts: ievērojot, ka vairāku citu Eiropas valstu krimināltiesību sistēmas neparedz tādu daudzējādības veidu kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, ka šādu pazīmi izslēdz vai plāno izslēgt no krimināllikumiem valstīs, kur šāda pazīme agrāk bijusi, ievērojot faktu, ka šādas pazīmes esība ierobežo iespēju piemērot taisnīgu sodu, arī Latvijas krimināltiesībās nepieciešams atteikties no tādu noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veida kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība un izslēgt šo pazīmi gan no Krimināllikuma vispārīgās, gan arī no sevišķās daļas.

Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva Tieslietu minis­trijai izstrādāt Kriminālsodu politikas koncepcijai (turpmāk tekstā – Koncepcija) atbilstošus grozījumus Krimināllikumā. Tieslietu ministrija KL grozījumu projektu ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar šo projektu reizē ar citiem Koncepcijai atbilstošajiem priekšlikumiem paredzēts izslēgt no KL noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidu – atkārtotību.

Ierosinātais risinājums kardināli maina vairākas līdzšinējās krimināltiesību teorijas nostādnes un radīs izmaiņas tiesu praksē KL normu piemērošanā. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība teorētiski (praktiski vēl jo vairāk) saistīta ar nodarījumu kopību – ar vēl vienu no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidiem.

Jāatzīmē arī, ka ierosinātie grozījumi par atkārtotības izslēgšanu no KL viennozīmīgi netiek vērtēti. Žēl, ka publiskajā telpā iebildumi pret atkārtotības izslēgšanu no KL tā arī nav izskanējuši. Praktiskās neērtības darba apjoma ziņā kriminālprocesuālo dokumentu (piemēram, apsūdzības raksta, sprieduma) noformēšanā problēmas principiālā izvērtējumā nav vērā ņemamas.

Šī raksta mērķis ir mēģināt analizēt jaunos ierosinājumus un iespējamos praktiskos risinājumus, pārejot no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības uz nodarījumu reālo kopību vairāku patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumos.

 

1. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības pašreizējais normatīvais regulējums

Saskaņā ar KL 25. panta pirmo daļu noziedzīgu nodarījumu atkārtotība kā noziedzīga nodarījuma kvalificējoša pazīme veidojas divos gadījumos: pirmkārt, kad viena persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti vienā un tajā pašā KL pantā. Tātad izdarīti vismaz divi tādi paši noziedzīgi nodarījumi (piemēram, zādzībai seko cita zādzība, krāpšana un atkal krāpšana – atbilstoši KL 175. panta otrā daļa un KL 177. panta otrā daļa); otrkārt, kad viena persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti dažādos KL pantos likumā noteiktajos gadījumos. Tas nozīmē, ka persona izdarījusi viena veida noziedzīgus nodarījumus (piemēram, krāpšanai seko zādzība – KL 175. panta otrā daļa).

Tajā pašā KL 25. panta pirmajā daļā noteikts stingrs kriminālsodāmas atkārtotības kā nodarījuma kvalificējošas pazīmes ierobežojums. Lai noziedzīgu nodarījumu varētu kvalificēt saskaņā ar atkārtotības pazīmi gan tādu pašu, gan viena veida vairāku noziedzīgu nodarīšanas gadījumos, šādai pazīmei jābūt norādītai attiecīgā KL sevišķās daļas normā.

Tādu pašu un viena veida noziedzīgu nodarījumu atkārtotības regulējums paredzēts gan KL sevišķās daļas īpašā normā (KL 181. pantā saistībā ar mantiskajiem nodarījumiem), gan KL sevišķās daļas atsevišķu pantu (KL 176. panta trešā daļa) dispozīcijās.

Ja analizējam, piemēram, tādu noziegumu kā zādzību, par kuru atbildība paredzēta KL 175. pantā, tad šī panta otrajā daļā kā noziegumu kvalificējoša pazīme norādīta atkārtotība. Saskaņā ar KL 181. pantu atkārtotu zādzību veido gan vienas vai vairāku zādzību izdarīšana (tādi paši nodarījumi), gan viena veida nodarījumi – laupīšana (KL 176. pants), krāpšana (KL 177. pants), apdrošināšanas krāpšana (KL 178. pants), piesavināšanās (KL 179. pants), krāpšana vai piesavināšanās nelielā apmērā (KL 180. pants), bandītisms (KL 224. pants), kapa un līķa apgānīšana, ja tā saistīta ar pieminekļa, apbedījuma urnas vai citu uz kapa vai kapā vai pie apbedījuma urnas esošu priekšmetu nolaupīšanu (KL 228. panta trešā daļā), ja šādiem nodarījumiem seko, piemēram, zādzības izdarīšana.

Kā atsevišķa panta dispozīcijas piemēru, kurā paredzēti tādi paši nodarījumi, kas veido atkārtotību, var minēt KL 118. panta 3. punktu – slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja slepkavību izdarījusi persona, kura jau agrāk izdarījusi tādu noziegumu, izņemot slepkavību, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, un slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas vai personas aizturēšanas nosacījumus. Turpretī KL 125. panta otrās daļas 6. punktā paredzēta viena veida noziedzīgu nodarījumu atkārtotība – tīšs smags miesas bojājums, ja to nodarījusi persona, kura jau agrāk izdarījusi slepkavību, izņemot slepkavības gadījumus, par kuriem ir runa KL 118. panta 3. punktā.

KL 25.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
andria
6. Decembris 2010 / 13:45
0
ATBILDĒT
Runājot par atkārtotību un nosakot sodu piemēram pēc Kl 175.panta trešās daļas tiesa jau ņem vērā izdarīto epizožu skaitu, tai skaitā arī par 175.panta pirmajā daļā un otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Sods jebkurā gadījumā šādās situācijās netiks noteikts minimālās sankcijas robežās (nerunājot par izņēmumiem, pielietojot dažādus norādītos instrumentus Krimināllikuma vispārīgajā daļā), bet ņemot vērā saskaitīšanas principus, kas noteikts pie noziedzīgo nodarījumu reālās kopības (piem. b/a 175.panta pirmā daļa - 3 mēneši, 175.panta otrā daļa - 3,3 mēneši, tad sods par 175.panta trešās daļas būtu noteikts 3,6 mēneši, kas atbilst daļējas sodu saskaitīšanas principam). Es nedomāju, ka atteikšanās no atkārtotības, kas daļēji tiek uztverta arī kā noziedzīgo nodarījumu reālā kopība, krimināltiesību politikas jomā būtiski kau neko mainītu. Krimināllikumā pašreizējā redakcijā traktētā atkartotība, manuprāt nav pretrunā ar taisnīguma principu, bet tā ir prakse, kas kriminālsodu politikā jau veidojas vairāku gadu garumā, tāpēc likumdevējs ir paredzējis atkārtotības izņemšanu (izslēgšanu) no reālās kopības, kā arī nosakot pastiprinošo apstākli - atkārtotību citos gadījumos pie reālās kopības, kas nav noteikti Krimināllikuma sevišķās daļas pantos. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka soda noteikšanas jautājumā šeit būtu netaisnīga attieksme pret tiem, kuri izdarīja noziedzīgos nodarījumus un kas veido atkārtotību un pret tiem, kuri izdarīja noziedzīgos nodarījumus reālajā kopībā. Attiecībā uz soda individualizācijas principu,šeit jāņem vērā, ka katrā panta sankcijā sods ir noteikts aplitūdā - no un līdz, līdz ar to šajā gadījumā šis princips nosakot sodu, tiek ievērots, paredzot bargāku sodu par atkārtotiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, par vairākām epizodēm, izvērtējot kaitīgumu un personas attieksmi.

Atiecībā par administratīvo pārkāpumu atkārtotu izdarīšanu, par kuriem pēc tam jau paredzēta kriminālatbildība, tad šait ir jāizvērtē, kuras darbības būtu sodāmas admministratīvā kārtā un par kurām jāpiemēro kriminālsods, tādējādi atsakoties no šādas atkārtotības Krimināllikumā.
A.S.
1. Decembris 2010 / 09:49
0
ATBILDĒT
Varbūt vispār vajadzētu atteikties no tā padomju anahronisma - administratīvās atbildības, un izveidot vienotu kriminālsodu sistēmu?
juris
30. Novembris 2010 / 13:42
0
ATBILDĒT
Uzreiz redzams, ka cilvēks nekad reāli nav izmeklējis nevienu krimināllietu, nav strādājis ar noziegumu izdarītājiem un cietušajiem. Teoretizēt vienmēr ir vieglāk. Tā teikt neapbižojiet nabaga noziedzniekus!
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties