2011. gada 1. janvārī spēkā stājās Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā. "Jurista Vārda" slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk – par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši tie jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisku piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā.
Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai nepieciešams noteikt papildu regulējumus. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko.
Kas mainās tiesnešu un prokuroru atlīdzībā?
Pats pirmais, ko noteikti jāmin, ka tienešu un prokuroru atlīdzība pietiekami detalizēti būs reglamentēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Tas vienlaikus nozīmē trīs svarīgus aspektus: līdzvērtīga attieksme, izvērstāks atlīdzības katalogs (piemaksas, kompensācijas, pabalsti u.tml.), plaša un regulēta rīcības brīvība pašpārvaldes institūciju ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.