Pildot darba pienākumus AS "NORVIK BANKA" aizdevumu uzraudzības jomā, nācās konstatēt, ka banka fiksē ievērojamu skaitu gadījumu, vairākus simtus, kad klients sniedz nepatiesu informāciju, lai saņemtu kredītu, it īpaši lai saņemtu tā dēvēto ātro vai nenodrošināto aizdevumu, noslēdzot ar banku patēriņa kredīta līgumu vai līgumu par norēķinu karšu izsniegšanu (aizdevuma darījumi ar atļauto kredītu līdz 5000 latiem).
Pārsvarā nepatiesa informācija tiek sniegta par klienta ienākumu avotu un ienākumu apmēru. Konstatējot šādus gadījumus klienta sniegtās informācijas pārbaudes stadijā, bankas atsaka kredīta piešķiršanu, bet pamatotas aizdomas par iesniegto dokumentu viltošanu un sniegto ziņu patiesumu bankai var rasties arī pēc kredīta piešķiršanas, veicot to parādnieku kredīta saņemšanai sniegto ziņu un dokumentu papildu pārbaudi, kas ilgāku laiku nepilda līgumos noteiktās kredītsaistības. Šādos gadījumos banka ir spiesta vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par kredīta negodprātīgu saņemšanu.
Krimināllikuma XIX nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā" ir 210. pants, kurš paredz atbildību par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Cietušie sakarā ar šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu lielākoties ir kredītiestādes, kas cieš zaudējumus ar aizdoto summu neatgriešanu, to nepilnu vai novēlotu atgriešanu un procentu nesamaksāšanu, kas izpaužas kā reālā materiālā zaudējumā, tā arī atrautā peļņā.
Noziedzīgs nodarījums – nepatiesu ziņu sniegšana aizdevuma saņemšanai – ir pabeigts ar prettiesiskās nepatieso ziņu sniegšanas brīdi, t.i., ar parakstīta pieteikuma aizdevuma saņemšanai un ienākumu apliecinoša dokumenta iesniegšanu bankai.
Krimināllikuma 210. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva – apzināti nepatiesu ziņu sniegšanas subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai, vai subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma izmantošanas laikā – īstenošanai noziedzīgs nodarījums ir formāls, bet minētā panta trešā daļa paredz atbildību par panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto darbību izdarīšanu, ja to rezultātā radīts būtisks kaitējums kreditoram.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
