Kriminālprocesa likuma 500. panta pirmā un otrā daļa nosaka pierādījumu pārbaudes kārtību. Kriminālprocesa likuma 500. panta trešā daļa pieļauj iespēju noteikt citu pierādījumu kārtību, tas ir, tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā un viņa aizstāvja lūguma var noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību. Tādējādi likums neparedz citādu pierādījumu kārtības noteikšanu pēc pašas tiesas iniciatīvas. Ja apelācijas instances tiesas lēmums pamatots ar pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem, to nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: senatore referente A. Nusberga, senators A. Freibergs, senators V. Čiževskis, izskatīja rakstveida procesā lietu sakarā ar Latgales tiesu apgabala prokuratūras prokurora R. Rutkovska kasācijas protestu un apsūdzētā V.I. aizstāves A. Ignatjevas kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 30. jūnija spriedumu un
konstatēja
Ar Daugavpils tiesas 2010. gada 29. janvāra spriedumu V.I., personas kods [..], atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas ar naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā jeb Ls 1800.
V.S. pieteiktā kaitējuma kompensācija atstāta bez izskatīšanas ar tiesībām vērsties tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. No V.I. valsts ienākumos piedzīti Ls 420.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.