[1] Tiesību zinātnieki ir atzinuši,¹ ka maksātnespēja ir labākais veids, kā fiziskajai personai dot iespēju atjaunot tās maksātspēju un pilntiesīgi atgriezties civiltiesiskajā apritē. Šādam viedoklim var piekrist. Jo tikai maksātspējīga persona var būt ekonomiski drošs darījuma partneris un sabiedrības pārstāvis, kas pilda uzņemtās saistības. Jebkura darījuma spēkā esamība ir atkarīga no darījuma dalībnieku gribas. Tālākā gribas īstenošana izpaužas darījuma dalībnieku tiesību un pienākumu izpildē. Tomēr neatkarīgi no darījuma dalībnieku gribas pastāv ārējie apstākļi, kas tieši var ietekmēt jau noslēgta darījuma izpildes iespēju. Par šādiem ārējiem apstākļiem ir uzskatāmi arī ekonomiskie procesi, to rezultātā radītās iepriekš neparedzamās sekas (krīze, bezdarbs u.c.). Maksātnespējas faktu daļēji var uzskatīt arī par ekonomisko procesu radīto apstākļu tiesiskajām sekām. Dažādos ekonomiskajos procesos tieši vai pastarpināti ikdienā iesaistās arī fiziskās personas. Tādēļ svarīgi, lai ekonomisko procesu rezultātā radušos negatīvo seku – nespēju pildīt uzņemtās saistības – gadījumā būtu skaidras un saprotamas tālākās tiesiskās sekas, kas iestājas attiecībā uz konkrēto personu.

[2] Pēc neatkarības atjaunošanas fizisko personu maksātnespējas procesa regulējums Latvijā pirmo reizi tika ieviests 2008. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Maksātnespējas likums.