Civillietu iztiesāšanas gaitā nereti rodas nepieciešamība pieņemt nolēmumus, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības. Iepriekšēji un blakus jautājumi ir sarežģījumi procesā, kas dažreiz noder, lai sasniegtu procesa mērķi – spriedumu.¹ Šādi gadījumi no vispārīga skatupunkta ir uzskatāmi par nepieciešamu atkāpi no vēlamās civillietas norises un papildus nodarbina tiesu. Nav šaubu, ka procesuālajiem lēmumiem ir svarīga nozīme un tie pilda būtisku funkciju, taču šo lēmumu pārsūdzēšanas regulējumu varētu uzlabot tā, lai radītu papildu iespējas tiesvedību paātrināt. Apzinoties to, ka tiesvedības paātrināšanu (specializētu tiesu izveide, papildu tiesnešu un tiesas darbinieku ieviešana u.c.) šobrīd valsts nevar veicināt ar budžeta līdzekļiem, ir jāizmanto likumdošanas process, kas var stimulēt procesuālo likumu revīziju, pilnveidošanu un sakārtošanu. Lai arī nevar uzskatīt, ka viena institūta pilnveidošana dos izšķirīgu ieguldījumu visa tiesvedības procesa būtiskai paātrināšanai, taču zināmus uzlabojumus arī šādā veidā var panākt. Šajā rakstā tiks aktualizēta iespēja paredzēt tiesai tiesības pievienoties blakus sūdzībām vai blakus protestiem.