Nenoliedzami, gan eitanāzijas, gan arī asistētās pašnāvības galvenais mērķis ir vienots – panākt nedziedināmi slima cilvēka nāvi, lai atbrīvotu viņu no slimības izraisītām fiziskām sāpēm un ciešanām, tomēr juridiski, vadoties no personas rīcības izteikti individuālām pazīmēm katrā no šiem gadījumiem, nav pieļaujams to starpā likt vienlīdzības zīmi un tiem jābūt skatītiem šķirti. Atšķirība, kas pastāv starp šiem diviem eitanāzijas veidiem, ir tik smalka un tai pašā laikā nozīmīga, ka mūsdienu doktrīna līdz šim šo atšķirību nav saskatījusi vai arī aplūkojamo jautājumu ir analizējusi ar formālu pieeju. Tomēr šī smalkā nianse gadījumos, kad to neievēro, nemaz nav tik šķietami nekaitīga, īpaši krimināltiesībās, pie noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas un vainīgās personas atbildības pakāpes noteikšanas.

Šīs publikācijas ietvaros autors sniegs savu skatījumu asistētās pašnāvības jautājumā, cenšoties izveidot objektīvu priekšstatu par šo patstāvīgo eitanāzijas veidu un izceļot tās atšķirīgās krimināltiesiskās pazīmes, kas to ļauj norobežot no citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri pakļauj apdraudējumam cilvēka dzīvību. Tā kā pašreizējā laika posmā analizējamais jautājums Latvijā no likumdevēja puses nav guvis tiesisko regulējumu, par raksta svarīgāko uzdevumu tiek izvirzīts jautājums – vai asistētai pašnāvībai mūsu valstī vispār jābūt atzītai par kriminālsodāmu nodarījumu un vai par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu, kā arī, izanalizējot ārvalstu normatīvos aktus, kas satur attiecīgas tiesību normas, piedāvāt atbilstošāko tiesisko regulējumu šim nodarījumam.

Asistētās pašnāvības jēdziens un veidi

Iepriekšējā raksta ietvaros tika sniegts jēdziena "eitanāzija" skaidrojums un tika arī norādīti tās raksturīgākie veidi, starp tiem minot arī ārsta asistēto pašnāvību. Nenoliedzami, starp terminiem pastāv cieša saikne un tomēr to starpā iezīmējas būtiskas juridiski atšķirīgas pazīmes, kas ļauj tos nošķirt vienu no otra.

Mūsdienās ar jēdzienu "pašnāvība", vai to vēl apzīmē ar jēdzienu "suicīds" (lat. sui – sevi, caedere – nogalināt), parasti saprot darbību, kad persona tīšuprāt nogalina pati sevi.² Pievienojot vārdam "pašnāvība" vārdu "asistētā", t.i., "asistētā pašnāvība", termins iegūst nedaudz atšķirīgāku nozīmi – cita persona palīdz, asistē, sagādājot līdzekļus, sniedzot padomus pašnāvības izdarītājam,³ taču personai pašai neiejaucoties eitanāzijas aktā (aut. piezīme).

Līdzīgs skaidrojums dots arī vienā no "vieglās nāves" tematikai veltītajām interneta mājaslapām, kur ar asistēto pašnāvību saprot gadījumus, kad kāds personai sniedz informāciju, dod padomus vai sagādā līdzekļus ar nodomu, ka persona tos izmantos, lai izdarītu pašnāvību. Ja tas ir ārsts, kas palīdz citai persona izdarīt pašnāvību, šāda ārsta darbība tiek saukta par ārsta asistēto pašnāvību.⁴ No sniegtās definīcijas izriet, ka asistētai pašnāvībai ir divi patstāvīgi veidi, proti:

1) asistētā pašnāvība (assisted suicide) un

2) ārsta asistētā pašnāvība (physician - assisted suicide).

Kā norādīts terminu skaidrojumā, asistētā pašnāvība un ārsta asistētā pašnāvība ir divas eitanāzijas formas, kas savstarpēji ir cieši saistītas, tomēr ar būtisku atšķirību. Asistētā pašnāvība ir citas personas nodrošināšana ar līdzekļiem, lai persona, tos izmantojot, atņemtu sev dzīvību.⁵ Savukārt par ārsta asistētu pašnāvību jārunā tad, kad sertificēts ārsts sagādā vai nodrošina pacientu ar medikamentiem vai ārstniecības līdzekļiem, zinot, ka, izmantojot viņa legāli izrakstītus medikamentus, persona izdarīs pašnāvību, kā arī gadījumos, kad ārsts pacientam sniedz padomu, kā pareizi, izmantojot šos ārstniecības līdzekļus, izdarīt pašnāvību.⁶

Tātad praksē asistētā pašnāvība var izpausties šādi:

1) jebkura persona (asistētā pašnāvība) – nedziedināmi slimam cilvēkam tikai sniedz informāciju vai dod padomus, kā realizēt pašnāvību, vai arī sagādā jebkādus pašnāvības izdarīšanai paredzētus līdzekļus;

2) sertificēts ārsts (ārsta asistētā pašnāvība) – nedziedināmi slimam pacientam tikai sniedz informāciju, dod padomus vai instrukcijas (piemēram, kā, kādā devā un izmantojot kādus medikamentus visefektīvāk veikt pašnāvību, lai iestātos letāls iznākums), sagādā pašnāvības veikšanai paredzētus līdzekļus (piemēram, pašnāvības veikšanai atbilstošus medikamentus un to nepieciešamo devu) vai izraksta recepti nāvējošas devas medikamentu iegādei, kuru lietošanas rezultātā iestāsies pacienta nāve;

3) sertificēts ārsts vai jebkura cita persona tikai pieslēdz nedziedināmi slimu personu pie pašnāvības veikšanai izmantojamās datorizētās vai kādas citas mehāniskas ierīces, uz kuru nedziedināmi slimai personai fiziski iedarbojoties pašai, tiks izraisīta nāve.