Žurnāls: Lietu tiesību normu piemērošana tiesu praksē

19. Aprīlis 2011 /NR. 16 (663)

Lietu tiesību normu piemērošana tiesu praksē

Aktuālas problēmas

Dr.iur.

LU Juridiskās fakultātes profesors, Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, zvērināts advokāts

Viena no aktuālākajām problēmām lietu tiesību normu piemērošanā ir saistīta ar nekustamā īpašuma īpašnieka jēdzienu. Diskusijas par īsto īpašnieku juridiskajā publicistikā nonākušas uzmanības degpunktā,¹ it sevišķi kontekstā ar plašu publicitāti ieguvušo pagājušā gada spriedumu² un senatora A. Laviņa atsevišķajām domām.³ Šīs diskusijas demonstrē, ka sabiedrības uzskati šajos jautājumos ir polarizējušies. Viena sabiedrības daļa liek uzsvaru uz zemesgrāmatu aktu publisko ticamību, otra – tieši pretēji – uzskata, ka, aizsargājot tikai tās personas intereses, kura ierakstīta zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma īpašnieks, tiktu nepamatoti aizsargātas arī nelikumīgi iegūtas tiesības.

Latvijas sabiedrība polarizējusies jautājumā par formālo īpašnieku un īsto īpašnieku, uz ko norāda pati šī formula.

Saistībā ar autora pausto viedokli par to, ka, risinot pretrunu starp īsto īpašnieku un formālo īpašnieku, priekšroka atbilstoši zemesgrāmatu publiskās ticamības principam dodama pēdējam, komentāros par šo rakstu cita starpā norādīts, ka šāda nostādne ir pretrunā ar CL regulējumu, kā arī ar Kriminālprocesa likuma normām.⁴

Juristu sabiedrībā jautājumā par zemesgrāmatu aktu publiskās ticamības principu (CL 994. pants, Zemesgrāmatu likuma 1. pants), no vienas puses, un kauzalitātes principu ("neviens nevar otram nodot vairāk tiesību, nekā pašam ir"), no otras puses, nav vienota viedokļa.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

14 KOMENTĀRI

Jūlija

20. Aprīlis 2011 / 13:11

ATBILDĒT

Būtu jauki no Jūsu puses atsūtīt Vedernikova darbu. Kas attiecas uz KF Konstitucionālās tiesas 21.04.2003.gada lēmumu, tur jāņem vērā, ka Krievijā arī pēc šī lēmuma pastāvēja tā pati problēma: īpašnieki, kad izpildījās panta priekšnosacījumi par labticīgu lietas iegūšanu, mēģināja to apiet caur pantu par spēkā neesoša darījuma sekām. Šīs rīcības mērķis ir ļoti vienkāršs: ja lieta tika atgriezta ļaunticīgam atsavinātājam, tad no viņa jebkurā gadījumā īpašnieks var to atprasīt.

Jāpiekrīt, ka ieraksts pats par sevi nerada īpašuma tiesības, no kā izriet, ka, ja, piemēram, nek. īpašuma atsavināšanas līgumu noslēdza persona, kura ir rīcībnespējīga, tad kaut gan tika izdarīts ieraksts uz jaunā ieguvēja vārda, īpašuma tiesības nepārgāja. Attiecībā uz šāda līguma pusēm ieraksts nav tiesību radošs. Tomēr šī situācija būtu jānošķir no gadījumā, kad, piemēram, atsavināšanas līgumam iztrūkst visi nepieciešamie rekvizīti, bet z/g to nepamana, un izdara ierakstu. Ja šeit atsavinātājs ir īstais īpašnieks, kas tik tiešām grib nodot īpašuma tiesības citai personai, tad CL 1480.p.: „korroborācijas sekas ir lietu tiesības piešķiršana ieguvējam, tā ka minētā korroborācija šajā ziņā pilnīgi nodrošina dalībniekus, kaut arī tā būtu notikusi nepareizi, jo par kļūdām atbild vienīgi zemes grāmatu nodaļa.” Protams, lietu tiesības rada likums, taču tas janošķir no tiesiska pamata, uz kura personas var iegūt īpašuma tiesības (sk. CL 1007.p.). Savukārt, iegūstot īpašuma tiesības ar nodošanu, ir nepieciešams izteikt gribu atdot lietu citam par īpašumu/ iegūt lietu sev vai citam par īpašumu. (CL 988.p.).

Kaut kas cits notiek tad, ja papildus darījumā iesaistītajām personām parādās vēl trešās personas, kas ar līgumu iegūst nek. īpašumu. Turklāt, manā ieskatā, būtu arī jānošķir gadījumi, kad šādas trešās personas iegūst lietu, ko iepriekš pats atsavinātājs ieguva uz apstrīdama/absolūti spēkā neesoša darījuma pamata, no gadījumiem, kad īpašums tika atsavināts noziedzīga nodarījuma rezultātā vai atsavinātājs ieguva nek. īpašumu tieši noz. nodarījuma rezultātā.

Jūlija

20. Aprīlis 2011 / 12:34

ATBILDĒT

Sakarā ar Jūsu atbildi man komentārs:

Saskaņā ar AT Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2009.gada 22.maija lēmuma 35.pkt., gadījumos, „kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav veicis nekustamā īpašuma koroborāciju, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās (KL 179.pants) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (KL 195.pants). Pirmais nekustamā īpašuma ieguvējs, pat ja turpmāk viņam radīti materiāli zaudējumi, nav atzīstams par cietušo krāpšanā, ja, atsavinot viņam nekustamo īpašumu, persona nav rīkojusies ar viltu vai izmantojot uzticību.”

Teiksim, vainīgais ir rīkojies ar viltu un pirmais nek. īpašuma ieguvējs ir atzīstams par cietušo. CL 925.p. paredz, ka prasību par valdījuma traucēšanu vai atņemšanu var celt gada laikā, pēc kura notecējuma prasības tiesība izbeidzas ar noilgumu. Vai šajā gadījumā tiesa krimināllietā varētu „mehāniski” atņemt otrajam ieguvējam īpašumu, neko papildus nevērtējot, ar nosacījumu, ka otrais ieguvējs var celt vindikācijas prasību pret otro ieguvēju (ja pie tam ir pagājis vairāk nekā gads)? KPL 356.p.2.d. 2.pkt. ir norādīts „īpašnieks vai likumīgais valdītājs…,novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības”. Ja Jūs pieturaties pie viedokļa, ka noz. nodarījuma rezultātā kust./nekustamu lietu trešā persona var iegūt labticīgi ar tālāk atsavināšanu, saskaņā ar LR tiesībām, ja ir ieraksts uz otrā ieguvēja vārda, kas labticīgi ieguva nekustamu lietu uz spēkā esoša atsavinājuma darījuma pamata no vainīgās personas-atsavinātāja, tad uz kādu tiesību pamata jāatgriež lieta cietušajam? Respektīvi, jautājums ir par to, ar ko un kādas tiesības pirmais nek.īpašuma „ieguvējs” pierāda un kāpēc uz to attiecas KLP 360.p., ja es to pareizi sapratu.

Eksperts

20. Aprīlis 2011 / 11:05

ATBILDĒT

Raksta autors ir ļoti skops par Civillikuma 1481.panta iztulkošanu. Tas skan šādi:"1481. Korroborācija uzskatāma par notikušu un apstiprinātais darījums ir neapstrīdams pēc tam, kad tiesa iespiež "Valdības Vēstnesī" sludinājumu par to, lai personas, kurām ir kādi iebildumi, ierodas sešu mēnešu laikā. Tiklīdz izrādās, ka pa šo laiku nav celti nekādi iebildumi, taisāms lēmums atzīt darījumu par spēkā nākušu un visi vēlāki strīdi pret to noraidāmi. Tomēr tāda sludinājuma klajā laišana atkarājas no darījuma dalībnieku gribas." Oficiālā laikraksta "Valdības Vēstneša" vietā šobrīd ir oficiālais laikraksts "Latvijas Vēstnesis". Vai šī panta piemērošana nebūtu spēcīgs arguments diskusijā?

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"