3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālsodu politikas aktualitātes
2
Mg.iur.
Indra Gratkovska
TM Krimināltiesību departamenta direktore 
Mg.iur.
Uldis Zemzars
TM Krimināltiesību departamenta juriskonsults 

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999. gadā, kad spēkā stājās Krimināllikums, aizstājot līdz tam esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Krimināllikums būtībā ir modificēts Latvijas Kriminālkodekss, kam savukārt pamatā bija Latvijas PSR Kriminālkodekss. Ar Krimināllikuma pieņemšanu būtiskas izmaiņas tika panāktas krimināltiesību vispārīgās daļas noteikumos, kā arī tika pārskatīti Latvijas Kriminālkodeksā ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvi. Vienlaikus Krimināllikumā joprojām tika saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma.

Latvijā brīvības atņemšanas sodi ir ievērojami bargāki nekā citviet Eiropas Savienībā. Turklāt ne tikai garāki, bet Latvijā likumpārkāpēji tiek notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona nerada reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Ļoti bargi ir sodi par mantiskajiem noziegumiem – zagšanu, krāpšanu –, tātad par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai, ko citur pasaulē uzskata par patiešām nozīmīgiem. Vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem. Citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi.

Salīdzinoši augsts rādītājs Latvijā ir arī tas, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm esam otrajā vietā. Brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem. Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem, un līdz šim laikam šī tendence nav mazinājusies.

2004. gada 12. februārī ar likumu "Grozījumi Krimināllikumā" tika realizēta pirmā nozīmīgā kriminālsodu reforma, papildinot daudzu Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu sankcijas ar brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – piespiedu darbu. Lai arī minētā reforma bija nozīmīga, tā nebija vērsta uz sodu politikas visaptverošu pārvērtēšanu un reformu.

Nopietns pagrieziena punkts situācijas maiņai bija 2009. gads, kad Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai.

Ievērojot koncepcijā piedāvātos risinājumus, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas 2010. gada 20. septembrī tika atbalstīts Ministru kabineta komitejas sēdē, kā arī likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" un likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", kurus Ministru kabinetā paredzēts skatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Būtiskākie grozījumi ietverti likumprojektā "Grozījumi Krimināllikumā" (turpmāk – likumprojekts).

Likumprojekts dalāms divos blokos. Pirmais bloks attiecas uz izmaiņām KL Vispārīgajā daļā, ietverot tajā jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aleksejs
21. Maijs 2011 / 00:17
0
ATBILDĒT
Kriminālsodu politikas koncepcijas pirmā redakcija tika izstrādāta jau 2006.gadā, bet tās īstenošana sakās tikai apmēram 2009.gadā. Pie tam, grozot Krimināllikumu nevar panākt labus rezultātus, nepieņemot jaunu Kriminālsodu izpildes likumu, kas nomainītu 1970.gadā pieņemtu Latvijas Kriminālsodu izpildes kodeksu. Tie tiesību ierobežojumi, kuri ir minēti tekstā, mani kā praktiķi lika strupceļā: kā es pārbaudīšu, ka notiesātais pilda pienākumu - neapmeklēt bārus un restorānus vai tādu līdzīgu pienākumu - staigāšanu katru dienu, vai veikšu reidus? Nu tas vēl nieks, salīdzinot ar naudas soda nomaiņu pret arestu vai brīvības atņemšanu - ja notiesātais nenomaksāja naudas sodu, tad sabiedrība maksā par viņu, ka viņš atrodas cietumā. Absurds! Jānomaina nevis pret arestu, bet pret piespiedu darbu - lai atstrādā, ja nevar nomaksāt!!! Galu galā, ja iztīrīt visas ielas un savest visu apkārti kārtībā, tad arī noziedzības līmenis pazemināsies. To pierādīja Džeimss Vilson un Džordžs Kellings ar sasisto logu teoriju vēl 70.-ajos gados.
Andris
6. Maijs 2011 / 09:15
0
ATBILDĒT
Tas viss ir apsveicami, bet mani jautājums interesē par narkotisko vielu lietošanu (atkāŗtotība gada laikā - kriminālsodāms nodarījums), vai arī šie nodarījumi tiks dekriminalizēti. Pašreizējās tendences ir tādas, ka noziedzīgo nodarījumu izdarīšana pieaug tieši saistībā ar narkotisko vielu lietošanu ( noziedzīgie nodarījumi , kas izdarīti ar vardarbību. Nezinu, vai es tam piekristu, ka narkotisko vielu lietošanu varētu izslēgt no kriminālsodāmām darbībām. Šeit būtu jādomā par piespiedu ārstēšanās mehānismiem, ar ko varētu ietekmēt pārkāpēju. Tāpat manā skatījumā naudas soda piemērošana pašreiz ir ne pārāk efektīva, ja Krimināllikuma 41.panta sestā daļa mums paredz, ka naudas sodu aizstāj vienu minimālo mēnešalgu ar četrām diennaktīm aresta. Ja man piespriež 10 minimālās (Ls 2000), tad es par va;lsts līdzekļiem atsēži 40 dienas un "Čau, Monika". Tāpat likumdevējam jādomā par jauna likuma izdošanu, kas konkrēti vērsts uz nepilgadīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un atbildību, jo pašlaik regulējums Krimināllikumā ir niecīgs (viena nodaļa), bet papildus ir citi normatīvie akti (piem.Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana).
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties