17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvās atbildības regulējuma konceptuālās problēmas
3
Mg.iur. (cum laude)
Edvīns Danovskis
LU Juridiskās fakultātes lektors, doktorants, jurists zvērinātu advokātu birojā "Raidla, Lejiņš & Norcous" 

Šogad apritēs piecgade, kopš Ministru kabinets pieņēmis Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju, ar kuru nolemts izstrādāt jaunu Administratīvo sodu likumu.1 Jauna likuma vēl nav. Tā vietā Tieslietu ministrija sākusi apsvērt administratīvās atbildības regulējuma dekodifikāciju, administratīvās sankcijas nosakot nevis vienā likumā, bet vairākos.2 Šāda ideja nav jaunums – tā jau savulaik apsvērta Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā.3 Jautājums par to, vai administratīvo atbildību (un ne tikai) regulēt vienā vai vairākos likumos, ir diezgan triviāls. Protams, administratīvās atbildības regulējums ir pilnveidojams, taču jāšaubās, vai par galveno problēmu jāuzskata administratīvo pārkāpumu sastāvu formulēšana vienā likumā.

Šajā rakstā tiks aplūkotas divas konceptuālas problēmas, kas risināmas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) vai arī topošā likuma vispārīgajā daļā un tieši saistītas ar konkrētu administratīvo pārkāpumu formulējumiem: administratīvo pārkāpumu atkārtotība un juridisko personu administratīvā atbildība.

1. Juridisko personu administratīvā atbildība

Juridiskas personas kā administratīvās atbildības subjekti tiek atzītas ne tikai LAPK, bet arī ārvalstu likumos par administratīvajiem pārkāpumiem.4 LAPK 14.1 pants nosaka, ka "šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas". Kopš šī norma iekļauta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, juridiskas personas kā administratīvās atbildības subjekti paredzēti vairāk nekā 500 sankcijās. Tomēr ar šādu regulējumu nepietiek.

Pašlaik LAPK nav risināts jautājums par juridisko personu atbildības priekšnoteikumiem, proti, par to, kādos administratīvo pārkāpumu sastāvos juridiskā persona teorētiski var būt atbildības subjekts. Tam ir tieša saistība ar likumā noteikto administratīvā pārkāpuma jēdzienu. LAPK 9. panta pirmā daļa nosaka, ka "par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība (..)". Te nosaukti divi priekšnoteikumi – prettiesiska rīcība un vaina. Kā zināms, LAPK 10. un 11. pants vainu formulē kā personas psihisko attieksmi pret tās izdarīto darbību (bezdarbību); tātad šobrīd vaina LAPK ir administratīvās atbildības priekšnoteikums, turklāt ar līdzīgu saturu kā Krimināllikumā. Ir vairāk nekā skaidrs, ka juridisko personu atbildības noteikšanai vainas jautājums šādā veidā nevar būt risināms. Galvenais šķērslis tam ir apstāklis, ka nekāda juridiskās personas psihiskā darbība nepastāv, un tāpēc par juridiskās personas vainu pat nedaudz nav pamata runāt.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
a.
21. Maijs 2011 / 12:40
0
ATBILDĒT
Labs raksts!

vienigi konceptuali jaizskiras, vai nepieciesams sasaurinat fiziskas personas ricibas attiecinashanu uz jur.pers. tikai, ja darbiba veikta juridiskas personas mantiskas intereses- varbut vienkarsi intereses (noteiktas situacijas jur.personai ir citas, ne tikai mantiskas intereses, ka tas fundamentali izriet no komersanta merka)

labakais ir Edvina sniegtais piemers par nepamatotu ugunsdzesibas dienesta izsaukanu vai informacijas izplatisanu par nepatiesu notikumu (pants, kas tika ieklauts pec bedigi slavenas Meteorita kampanas) - manuprat, butu gruti pieradit tieshu nodomu jur.personai gut mantisku labumu. reklamas kampanas veidosana pati par sevi mantisku labumu nedod;)

tapat juridiskas personas nav tikai sia, bet ari biedribas un citas organizacijas, kuram nav pamatmerkis gut pelnu.

nedaudz abstrahejoties no analizeta LAPK aspekta, ceru, ka jaunaja adm.parkapumu regulejuma tiks ietverti skaidrs aizliegums pasvaldibam iejaukties jau likuma noteiktas administrativas atbildibas regulejuma. citadi sobrid dalja no pasv. noteikumiem ir identiski LAPK parkapumiem
Kolēģis
20. Maijs 2011 / 13:31
0
ATBILDĒT
Danovskis ir viens no jaunajiem LU JF tīradņiem, kas unikālā veidā spēj gan labi rakstīt, gan pārliecinoši auditorijā runāt. Jau tagad viņš ir paraugs! Viņam ir liela nākotne! Lai veicas Edvīn!
Līvija
19. Maijs 2011 / 16:18
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts par aktuāliem jautājumiem.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties