Šogad apritēs piecgade, kopš Ministru kabinets pieņēmis Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju, ar kuru nolemts izstrādāt jaunu Administratīvo sodu likumu.1 Jauna likuma vēl nav. Tā vietā Tieslietu ministrija sākusi apsvērt administratīvās atbildības regulējuma dekodifikāciju, administratīvās sankcijas nosakot nevis vienā likumā, bet vairākos.2 Šāda ideja nav jaunums – tā jau savulaik apsvērta Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā.3 Jautājums par to, vai administratīvo atbildību (un ne tikai) regulēt vienā vai vairākos likumos, ir diezgan triviāls. Protams, administratīvās atbildības regulējums ir pilnveidojams, taču jāšaubās, vai par galveno problēmu jāuzskata administratīvo pārkāpumu sastāvu formulēšana vienā likumā.
Šajā rakstā tiks aplūkotas divas konceptuālas problēmas, kas risināmas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) vai arī topošā likuma vispārīgajā daļā un tieši saistītas ar konkrētu administratīvo pārkāpumu formulējumiem: administratīvo pārkāpumu atkārtotība un juridisko personu administratīvā atbildība.
1. Juridisko personu administratīvā atbildība
Juridiskas personas kā administratīvās atbildības subjekti tiek atzītas ne tikai LAPK, bet arī ārvalstu likumos par administratīvajiem pārkāpumiem.4 LAPK 14.1 pants nosaka, ka "šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas". Kopš šī norma iekļauta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, juridiskas personas kā administratīvās atbildības subjekti paredzēti vairāk nekā 500 sankcijās. Tomēr ar šādu regulējumu nepietiek.
Pašlaik LAPK nav risināts jautājums par juridisko personu atbildības priekšnoteikumiem, proti, par to, kādos administratīvo pārkāpumu sastāvos juridiskā persona teorētiski var būt atbildības subjekts. Tam ir tieša saistība ar likumā noteikto administratīvā pārkāpuma jēdzienu. LAPK 9. panta pirmā daļa nosaka, ka "par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība (..)". Te nosaukti divi priekšnoteikumi – prettiesiska rīcība un vaina. Kā zināms, LAPK 10. un 11. pants vainu formulē kā personas psihisko attieksmi pret tās izdarīto darbību (bezdarbību); tātad šobrīd vaina LAPK ir administratīvās atbildības priekšnoteikums, turklāt ar līdzīgu saturu kā Krimināllikumā. Ir vairāk nekā skaidrs, ka juridisko personu atbildības noteikšanai vainas jautājums šādā veidā nevar būt risināms. Galvenais šķērslis tam ir apstāklis, ka nekāda juridiskās personas psihiskā darbība nepastāv, un tāpēc par juridiskās personas vainu pat nedaudz nav pamata runāt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
