9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)
Skaidrojumi. Viedokļi
Aresta uzlikšana mantai
1
Mg.iur.
Jekaterina Lapina
Rīgas apgabaltiesas tiesneša palīdze 

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.1 Kriminālprocesa likuma 28. nodaļa "Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana"2 regulē vienu no šādiem ierobežojumiem. Veicot padziļinātu minētā tiesību institūta analīzi, ar nožēlu nācās secināt, ka Latvijā juristi ārkārtīgi maz velta uzmanību tik represīvam pagaidu nodrošinājuma līdzeklim kā aresta uzlikšana mantai. Taču juridiskās literatūras neesamība konkrētajā gadījumā per se vēl nenorāda uz tiesību institūta pietiekamību un problemātikas neesamību. Tieši otrādi, Kriminālprocesa likuma 28. nodaļa ir neizsmeļams problēmjautājumu avots, kuru risināšanai to komplicētības un daudzējādības dēļ vienam otram juristam pietrūkst drosmes un kompetences.

Aresta uzlikšanas mantai institūts nekad nav zaudējis savu aktualitāti, jo reti kura kriminālprocesa ietvaros, ja tajā tiek risināts kāds mantisks jautājums, netiek piemērots minētais nodrošinājuma līdzeklis.

Sniedzot aresta uzlikšanas mantai tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturojumu, jāatzīmē, ka 1926. gada kriminālprocesa likumos3, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Kriminālprocesa kodeksā4 un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā5 atsevišķa nodaļa mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā netika veltīta. Gan LPSR Kriminālprocesa kodeksā, gan Latvijas Kriminālprocesa kodeksā aresta uzlikšana mantai tikusi iekļauta izmeklēšanas darbību sarakstā, bet, izstrādājot Kriminālprocesa likumu6, likumdevējs šo tiesību institūtu ir nodalījis atsevišķā nodaļā, atstājot atklātu jautājumu par aresta uzlikšanas mantai vietu kriminālprocesuālo tiesību sistēmā. Kaut arī no Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, tā 28. nodaļā joprojām pastāv vairāki būtiski neatrisināti jautājumi. Piemēram, likums pilnībā neatklāj aresta uzlikšanas mantai būtību un saturu, nenosaka tiesību institūta vietu kriminālprocesuālo tiesību sistēmā, neizskaidro, kādi ierobežojumi paredzēti īpašniekam gadījumā, ja viņa mantai uzlikts arests mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai kriminālprocesā. Daži jēdzieni, kas attiecināmi uz pētāmo tiesību institūtu, ir izteikti ģenerālklauzulas formā, līdz ar to tiesību piemērotājam pašam jānosaka jēdziena saturošās normas interpretācijas vadlīnijas. Ievērojot, ka likumā fiziski nav iespējams atspoguļot visas ar aresta uzlikšanu mantai saistītās situācijas un apstākļu kombinācijas, ar kurām ikdienā saskaras visas kriminālprocesā iesaistītās personas, juridiskās literatūras neesamība šajā jautājumā ir nopietns šķērslis likuma robu aizpildīšanai ar Latvijas juristu autoritatīvo viedokli, kā rezultātā nereti noteiktās interpretācijas vadlīnijas nonāk pretrunā likumdevēja izvirzītajam institūta mērķim.

Jānorāda, ka nedz spēkā esošajā Kriminālprocesa likumā, nedz citos normatīvajos aktos aresta uzlikšanas mantai legālā definīcija nav sniegta, likumdevējam, iespējams, uzskatot to par pašsaprotamu. Arī pēdējā laikā latviešu valodā iznākušajās mācību grāmatās vai zinātniskajos rakstos analizējamais tiesību institūts nav definēts. Dažās vārdnīcās7 gan ir sniegti aresta uzlikšanas mantai jeb mantas aresta atšķirīgi definējumi, taču tajos iekļautās pazīmes neatklāj šī institūta būtību un lielākoties vispār konceptuāli ir pretrunā Kriminālprocesa likumā norādītajiem aresta uzlikšanas mantai elementiem, kas ir šķērslis kāda praktiskā jautājuma atrisināšanai ar eksistējošo definējumu palīdzību. Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka praksē pastāv ārkārtīga nepieciešamība minētā tiesību institūta legālās definīcijas izveidei, jo tie elementi, kas varētu veidot aresta uzlikšanas mantai definīciju, jau ir iekļauti Kriminālprocesa likuma 28.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andrejs Judins
11. Augusts 2011 / 22:31
0
ATBILDĒT
Paldies par labu rakstu!
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties