Saeimas vēlēšanu priekšvakarā daudzu politisko spēku piedāvājumos var atrast visdažādākos konstitucionālās iekārtas maiņas priekšlikumus. Tautas vēlēts prezidents, prezidentāla republika, dažādi vēlēšanu sistēmas pilnveidojumi un tiešās demokrātijas elementu paplašināšana. Šķiet, vēl tikai padomju varas atjaunošanu neviens nav piedāvājis.

Kamēr šie priekšlikumi dažādos forumos tiek svērti un mērīti, pavisam nepamanīti garām ir paslīdējusi kāda būtiska konstitucionālās iekārtas maiņa, kuru iezīmēja 10. Saeima.

10. Saeima ir grozījusi politisko spēku pārstāvniecības tradīcijas parlamentā. No starpkaru parlamentārismam raksturīgajām sīkpartijām un nebeidzamu valdību kombināciju un andeļu virknes esam nonākuši līdz politisko spēku konsolidācijai. Tas nozīmē, ka Saeimā pārstāvēti vien daži politiskie spēki, kuru politiskā ideoloģija un personiskie aizspriedumi būtiski samazina valdības veidošanā iespējamo kombināciju skaitu.

Valda Zatlera ierosinātā Saeimas atlaišana savā ziņā neļāva mums pilnībā novērtēt šīs izmaiņas konstitucionālās sekas, jo 10. Saeima nenostrādāja pilnu četru gadu termiņu. Taču plašsaziņas līdzekļos izskanējušais liecina, ka Saeimas atlaišanas ierosinājums izrietējis no šīs parlamentārās pārstāvniecības modeļa maiņas. V. Zatlers esot vēlējies redzēt citu valdošo koalīciju, kuru politiskās partijas nav spējušas nodrošināt. Tādēļ arī esot rosināta Saeimas atlaišana.

Izskatās gan, ka 11. Saeimā šī politisko spēku konsolidēšanās tradīcija arī turpināsies, kad daudzo sīkpartiju vietā būs dažas krietni daudzskaitlīgākas frakcijas. Tas samazina iespējamo valdības kombināciju skaitu no pārdesmit līdz teorētiski trijiem vai četriem variantiem, bet praktiski – līdz politiski iespējamam pusotram variantam. Savukārt tas atkal pārveido mums ierasto parlamentārismu ar nestabilajām valdībām. Tā kā nav iespējamas radikālas valdošās koalīcijas maiņas, mūs nākotnē droši vien sagaida stabilāki Ministru kabineti, kas spējīgi nostrādāt visu Saeimas pilnvaru termiņu, un loģisks Ministru prezidenta varas pieaugums. Savukārt tas nozīmē attīstību Vācijas konstitucionālā modeļa virzienā.