13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)
Redaktora sleja
Kāpēc vajadzīgs Saeimas balsojums
3
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Par Satversmes grozījumu projektu, kas paredz noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu, šķiet, parakstījies pietiekams vēlētāju skaits, lai šis jautājums tiktu apspriests Satversmē noteiktajā likumdošanas procesā.

Tā kā šis projekts, visticamāk, negūs nepieciešamo atbalstu Saeimā, plašsaziņas līdzekļos jau izskanējuši minējumi par iespējamo tautas nobalsošanas dienu, kad vēlētājiem pie referenduma urnām būtu iespēja paust savu attieksmi pret attiecīgo priekšlikumu.

Tomēr līdz balsojumam Saeimā varētu uzmanīgāk pavērot Satversmes regulējumu, lai izšķirtos – vai šāda tautas nobalsošana rīkojama visos gadījumos.

Šis Satversmes grozījumu projekts tiks iesniegts kā 1/10 daļas vēlētāju likumdošanas iniciatīva. Tātad – ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, rīkojama tautas nobalsošana (Satversmes 78. pants). Šķietami vienkārši.

Taču attiecīgais Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt valsts valodas konstitucionālo regulējumu, ko aizsargā Satversmes 77. pants. Līdz ar to – ja Saeima šos grozījumus atbalsta, tie apstiprināmi tautas nobalsošanā (Satversmes 77. pants).

Tātad – neatkarīgi no Saeimas balsojuma – rīkojama tautas nobalsošana. Tomēr tad jājautā, kāpēc vispār šajos gadījumos ir nepieciešams Saeimas balsojums? Ja Saeimas lēmumam par Satversmes 77. pantā minēto pantu grozījumu noraidīšanu nav nekādu juridisku seku, tad tā ir formāla un lieka procedūra.

Lai Saeimas balsojumam par Satversmes 77. pantā minēto pantu grozīšanu būtu nozīme, būtu jāsecina, ka Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77. panta grozīšanai nepieciešams pozitīvs Saeimas lēmums un tā akceptēšana tautas nobalsošanā.

Iespējams, šajos gadījumos, ja Saeima neatbalsta 1/10 daļas vēlētāju ierosināto Satversmes 77. pantā minēto pantu grozīšanu, Satversmes 78. pantā minētās sekas nav piemērojamas, proti, tautas nobalsošana nav rīkojama.

Satversmes tiesa savā praksē jau ir ieskicējusi šādu Satversmes lasījuma iespēju. Izsakot viedokli par cita Satversmes 77. pantā minētā panta grozīšanas iespējām, Satversmes tiesa norādījusi: “Saskaņā ar Satversmes 77. pantu tās 3. pants ir grozāms, proti, tikai Saeima un Latvijas pilsoņu kopums ar kopīgu lēmumu var lemt par atteikšanos no latviešu apdzīvoto apgabalu vienotības, atdalot kādu vēsturiski etnogrāfisko apgabalu no Latvijas valsts teritorijas.”

Satversmes tiesas interpretācijā Satversmes 3. panta grozījumam vajadzīgs Saeimas un Latvijas pilsoņu kopuma kopīgs lēmums. Paliek jautājums, vai šāda kārtība būtu attiecināma arī uz citiem Satversmes 77. pantā minētajiem pantiem.

VISI RAKSTI 13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
AQ
14. Decembris 2011 / 15:06
0
ATBILDĒT
Šajā valstiskajā pornogrāfijā, kāda ir LR ar savu ieviesto totalitāro-policistisko un pusbandītisko genocīda režīmu, saeima ir vajadzīga tikai ka izpildinstruments valdošās politmafijas klanu kloakas noziegumu nesodītai realizēšanai
X
13. Decembris 2011 / 14:35
0
ATBILDĒT
Tomēr nevajag aizmirst, ka Latvija galu galā ir parlamentāra republika, kur Latvijas tautas vārdā ar varu rīkojas tautas vietnieku nams. Un tautas nobalsošanas ir Saeimas paustās gribas kontrole vai korekcija, nevis Saeimas aizvietošana ar konkurējošu likumdevēju.
Kuzmins
13. Decembris 2011 / 13:26
0
ATBILDĒT
Autora aprakstītā interpretācija (kuru tiešām varētu izsecināt no Satversmes tiesas nolēmuma) liek Saeimu pāri tautai (gan tāpēc, ka neļauj tautai grozīt noteiktus Satversmes pantus, gan tāpēc, ka šo pantu pašreizējo redakciju arī noteica Satversmes Sapulce un Saeimas, nevis tauta, un, pēc redakcijas slejā aprakstītās loģikas, neļauj tautai to patstāvīgi mainīt) un līdz ar to nonāk pretrunā ar Satversmes 1. pantu - vienu no tiem pašiem būtiskākiem pantiem, kuriem noteikta īpaša grozīšanas kārtība.



Kāpēc tad tomēr būtu nepieciešams Saeimas balsojums? Tāpēc, ka iespējams, ka Saeima pieņems šos grozījumus ar saturiskām izmaiņām, un tad tautai nobalsošanā būs izvēle starp vēlētāju piedāvāto un jauno (nevis pašreizējo) Satversmes redakciju.



Saeima jau tā rīkojās 1999. gadā, mīkstinot likumu \\\"Par valsts pensijām\\\", kad LSDSP, PCTVL un LBAS savāca 10 % pilsoņu parakstus un kļuva skaidrs, ka referendums par \\\"taupības uz pensionāru rēķina\\\" grozījumiem tajā ir neizbēgams. Valdošajai koalīcijai līdz ar to izdevās pārliecināt daudzus vēlētājus nepiedalīties referendumā un noraut kvorumu.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties