27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)
Intervija
Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni
14
Mg.iur.
Inga Reine
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās,intervijā Dinai Gailītei un Gatim Litvinam 

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā.

Kādu ietekmi uz cilvēktiesību izpratni ir atstājusi pēdējo gadu ekonomiskā krīze?

Cilvēktiesību izpratni ietekmē ne tik daudz ekonomiskās krīzes, kā cilvēku domāšana un briedums, izglītības un kultūras līmenis. Protams, ekonomiskās krīzes laikā atsevišķi cilvēktiesību aspekti kļūst aktuālāki un var izmainīties prioritārā secība, kā skatās uz cilvēktiesībām, tomēr cilvēktiesību saturs un noteiktais standarts no tā nemainās. Var mainīties šo standartu ieviešanas prakse un ierobežojumu attaisnojums. Jā, ekonomiskās un sociālās tiesības ir tā sauktās pro­grammatiskās tiesības, kas sasaistītas ar valsts budžeta līdzekļiem, tomēr nevar apgalvot, ka tās ir atkarīgas tikai no finanšu līdzekļiem. Šīs tiesības skatāmas ar valstī notiekošo kopumā, piemēram, ja valsts palielina algu vienai sabiedrības grupai, tad tai jāskaidro, kāpēc tiek samazinātas pensijas citai grupai.

Vai pēdējo gadu notikumi Latvijā ir atstājuši ietekmi uz jautājumiem, par ko iedzīvotāji vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā?

Par to ir grūti spriest, jo Latvijas valdība iesniegtās sūdzības redz ar laika nobīdi. Šobrīd Eiropas Cilvēktiesību tiesa lūdz sniegt paskaidrojumus par lietām, kuras tiesā iesniegtas pat 2003., 2004. un 2005. gadā. Valdība var saņemt arī jaunākas lietas, tomēr ir svarīgi, kādu prioritāti pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir piešķīrusi konkrētai lietai. Agrāk tiesa valstu viedokļus par sūdzībām prasīja, daudzmaz ievērojot sūdzību saņemšanas secību, toties šobrīd tiesai ir noteiktas sūdzību izskatīšanas prioritātes. Primāras ir sūdzības par cilvēka dzīvību un veselību, sūdzības par spīdzināšanas, necilvēcīgas vai cilvēka cieņu pazemojošas rīcības aizlieguma pārkāpumu u. tml.

 

Tiesnešu izpratne par cilvēktiesībām

Vai arī Latvijas tiesām nevajadzētu paredzēt tiesības noteikt prioritārās lietas un vai tas neradītu pārmetumus par pieejamības tiesai liegšanu un nevienlīdzīgu attieksmi?

Jebkuru labu ideju var sabojāt līdz nepazīšanai. Tas atkarīgs no attiecīgā cilvēka samaitātības pakāpes. Ideja par tiesu iespēju noteikt prioritārās lietas nav slikta, turklāt citās valstīs šāda iespēja ir, tomēr mūsu tiesām un tiesnešiem vēl ir ejams tāls ceļš, lai varētu runāt par mūsdienīgu izpratni par tiesībām uz taisnīgu tiesu, tāpēc šobrīd es būtu piesardzīga par iespēju tiesām noteikt prioritārās lietas.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Eksperts
29. Decembris 2011 / 15:45
0
ATBILDĒT
Paldies Ingai Reinei par pamatotiem secinājumiem, kādēļ tiesas procesi Latvijā ir tik ilgi un kādēļ tiesneši neredz visu tiesību sistēmu kopumā, bet redz tikai tās kādu atsevišku elementu. Ja neredz visu sistēmu kopumā, šis atsevišķais elements nevar tikt pareizi darbināts!
Francis Ksavers
29. Decembris 2011 / 14:43
0
ATBILDĒT
Ja jau runājam par krucifiksu lietu: tiem, kuŗi saprot un lasa itāliski, iesaku šīsnedēļas \"Osservatore Romano\" 6.lpp. monsiņjora Jean-Louis Bruguès interesanto rakstu \"Laicità alla francese\" – par franču mēģinājumiem parādīt savu modeli kā etalonu, uz kuŗu citiem, viņuprāt, būtu jāorientējas.
mazgudrais
29. Decembris 2011 / 04:21
0
ATBILDĒT
pēc Jūsu loģikas secināms, ka faktiski arī valsts konstitūcija ir diskrimininācijas avots, tāpat diskriminējošs ir arī kāds sens kolaborantu karadraudzes karogs un kāda žēlīga lūgsna
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties