Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā.
Kādu ietekmi uz cilvēktiesību izpratni ir atstājusi pēdējo gadu ekonomiskā krīze?
Cilvēktiesību izpratni ietekmē ne tik daudz ekonomiskās krīzes, kā cilvēku domāšana un briedums, izglītības un kultūras līmenis. Protams, ekonomiskās krīzes laikā atsevišķi cilvēktiesību aspekti kļūst aktuālāki un var izmainīties prioritārā secība, kā skatās uz cilvēktiesībām, tomēr cilvēktiesību saturs un noteiktais standarts no tā nemainās. Var mainīties šo standartu ieviešanas prakse un ierobežojumu attaisnojums. Jā, ekonomiskās un sociālās tiesības ir tā sauktās programmatiskās tiesības, kas sasaistītas ar valsts budžeta līdzekļiem, tomēr nevar apgalvot, ka tās ir atkarīgas tikai no finanšu līdzekļiem. Šīs tiesības skatāmas ar valstī notiekošo kopumā, piemēram, ja valsts palielina algu vienai sabiedrības grupai, tad tai jāskaidro, kāpēc tiek samazinātas pensijas citai grupai.
Vai pēdējo gadu notikumi Latvijā ir atstājuši ietekmi uz jautājumiem, par ko iedzīvotāji vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā?
Par to ir grūti spriest, jo Latvijas valdība iesniegtās sūdzības redz ar laika nobīdi. Šobrīd Eiropas Cilvēktiesību tiesa lūdz sniegt paskaidrojumus par lietām, kuras tiesā iesniegtas pat 2003., 2004. un 2005. gadā. Valdība var saņemt arī jaunākas lietas, tomēr ir svarīgi, kādu prioritāti pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir piešķīrusi konkrētai lietai. Agrāk tiesa valstu viedokļus par sūdzībām prasīja, daudzmaz ievērojot sūdzību saņemšanas secību, toties šobrīd tiesai ir noteiktas sūdzību izskatīšanas prioritātes. Primāras ir sūdzības par cilvēka dzīvību un veselību, sūdzības par spīdzināšanas, necilvēcīgas vai cilvēka cieņu pazemojošas rīcības aizlieguma pārkāpumu u. tml.
Tiesnešu izpratne par cilvēktiesībām
Vai arī Latvijas tiesām nevajadzētu paredzēt tiesības noteikt prioritārās lietas un vai tas neradītu pārmetumus par pieejamības tiesai liegšanu un nevienlīdzīgu attieksmi?
Jebkuru labu ideju var sabojāt līdz nepazīšanai. Tas atkarīgs no attiecīgā cilvēka samaitātības pakāpes. Ideja par tiesu iespēju noteikt prioritārās lietas nav slikta, turklāt citās valstīs šāda iespēja ir, tomēr mūsu tiesām un tiesnešiem vēl ir ejams tāls ceļš, lai varētu runāt par mūsdienīgu izpratni par tiesībām uz taisnīgu tiesu, tāpēc šobrīd es būtu piesardzīga par iespēju tiesām noteikt prioritārās lietas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.