10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)
Skaidrojumi. Viedokļi
Džungļos "bez virzības"
2
Mg.iur.
Jānis Vanags
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša palīgs 

Ikdienā gan pirmās, gan apelācijas instances tiesās tiek pieņemti lēmumi, kuru rezolutīvajās daļās atrodamas frāzes "atstāt bez virzības" vai "atzīt par neiesniegtu un atdot iesniedzējam". Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz bez virzības atstāt kā prasības pieteikumus (133. pants), apelācijas (420. pants) un kasācijas sūdzības (459. pants), tā arī blakus sūdzības (445. pants) un daudz dažādu pieteikumu (208.6, 255, 341.4, 363.9, 363.25, 373. pants u. c.). Kaut arī atšķiras likumā noteiktie priekšnoteikumi to atstāšanai bez virzības, nemainīgi paliek būtiskie elementi – saskatītie trūkumi, termiņš to novēršanai, trūkumu novēršanas, kā arī to nenovēršanas sekas. Līdz ar to atstāšana bez virzības ir uzskatāma par vienotu civilprocesa institūtu, kas nosaka tiesneša rīcību gadījumos, kad iesniegtajiem pieteikumiem vai sūdzībām konstatēti labojami trūkumi.

Šķietami vienkāršais institūts rada daudz tiesisku problēmu, par kuru nopietnību liecina sadrumstalotā un pretrunīgā tiesu prakse. Šajā rakstā tiks apskatīta minēto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība attiecībā uz prasības pieteikumiem, apelācijas un kasācijas sūdzībām. Paustās atziņas nedrīkst attiecināt uz blakus sūdzību atstāšanu bez virzības un atzīšanu par neiesniegtu, jo šo lēmumu pārsūdzēšana balstās uz atšķirīgiem principiem. Temats sava apjoma un sarežģītības dēļ apskatāms atsevišķi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 133. panta otro daļu lēmums par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības ir pārsūdzams. Ja iesniedzējs uzskata, ka tiesnesis kļūdaini atzinis prasības pieteikumu par neatbilstošu likuma prasībām, tam ir tiesības vērsties apelācijas instancē ar lūgumu izvērtēt tiesneša pieņemto lēmumu.

Rodas jautājums, vai minētajā tiesību normā lietderīgi izceltas iesniedzēja tiesības pārsūdzēt tiesneša lēmumu, tas ir, vai šī lēmuma pārsūdzēšana jau pati par sevi neizriet no 441.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
O.M.
30. Janvāris 2012 / 10:13
0
ATBILDĒT
Pēc autora domām,lēmums ar kuru pieteikums atzīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam ir pārsūdzāms un jebkādi argumenti pret to neiztur kritiku. Kā tad paliek ar Civilprocesa likuma 208.seši-prim panta trešo daļu un tajā noteikto, ka lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzāms? Šīs pants tad praksē arī tiek piemērots, līdz ar to - nav nepieciešams operēt ar argumentiem, tos kritizējot, jo tas ir pretēji spēkā esošai likuma normai.



Ir jāsaka, lai autora viedoklis un viņa polēmika izturētu kritiku, ir nepieciešami jau minētā panta grozījumu, pretēja gadījumā - nav īsti saprotams, ko tad autors īsti vēlas pateikt ar savu pētījumu.
Proficius Aliri
11. Janvāris 2012 / 14:29
0
ATBILDĒT
Autoraprāt likumā lieki ietvertās norādes nemaz tik smādējamas praktiskajā pielietojumā nav. Tādos tipiskajos un lietas tālākvirzības fundamentālajos jautājumos šādu norāžu esība civilprocesa dalībniekiem ir liels atvieglojums, jo kā prakse rāda, tad tur, kur šādu norāžu nav, tiesas uzskati nemaz tik vienveidīgi nav. Turklāt šīs norādes palīdz interpretēt, kas tad saprotams ar „kavē lietas virzību”.

Un civilprocesuālās tiesības Latvijā nemaz jau nesākas tikai ar padomju Civilprocesa kodeksu. Salīdzinājumam varēja minēt kaut vai labi zināmā guru Bukovska atziņas par prasības lūguma tālākvirzīšanu un Civīlprocesa nolikuma regulējumu.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties