Komercdarbības Latvijas ostās normatīvais regulējums

Likuma par ostām 18. panta "Komercdarbības noteikumi ostā" pirmā daļa nosaka, ka komercdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem, kā arī atbilstoši ostas pārvaldes un attiecīgā komersanta noslēgtajam līgumam. Ostas pārvalde, slēdzot līgumus par komercdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.

Detalizētāk komercdarbības formas, kādās var veikt komercdarbību brīvostu teritorijās, nosaka Rīgas un Ventspils brīvostas likumi. Tā kā minētajos Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumos tika analizētas tieši Rīgas brīvostas likumā paredzētās komercdarbības formas, tad rakstā tiks vērtētas Rīgas brīvostas likumā iekļautās tiesību normas, tomēr skaidrības labad jānorāda, ka Ventspils brīvostas likuma regulējums attiecībā uz komercdarbības brīvostā tiesiskajiem pamatiem ir līdzīgs Rīgas brīv­ostas likumam gan pirms, gan pēc 2010. gada 14. oktobra grozījumiem un likumā norādītās formas neatšķiras no Rīgas brīvostas likumā noteiktajām. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka judikatūra attiecībā uz Rīgas brīvostu ir vienādi piemērojama arī komercdarbības veikšanai Ventspils brīvostā. Visbeidzot, atsevišķi šīs jomas pamatprincipi, kas norādīti tālāk, pēc analoģijas ir piemērojami arī komercdarbības veikšanai atlikušajās astoņās Latvijas ostās, kurām savu likumu vispār nav, un to darbību regulē Likums par ostām.⁵

Tiesiskais regulējums pirms 2010. gada 14. oktobra grozījumiem Rīgas brīvostas likumā

Rīgas brīvostas likuma 1. panta trešais punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 9. novembrim, noteica, ka licencēta uzņēmējsabiedrība ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēdzis ar ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmis ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai. Minētā likuma 3. panta pirmā daļa noteica, ka Rīgas Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav saņēmuši atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā. Brīvās zonas režīms nozīmē nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopumu, kas piemērojams kapitālsabiedrībām, kuru teritorijas ieguvušas brīvo zonu statusu Rīgas brīvostā. Savukārt likuma 10. panta trešā daļa noteica, ka uzņēmumi, kas nav noslēguši līgumu ar ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā, brīvostas teritorijā var veikt uzņēmējdarbību bez licencētām uzņēmējsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties ostas pārvaldes kontrolei atbilstoši tās kompetencei; minētajiem uzņēmumiem nav tiesību veikt uzņēmējdarbību brīvo zonu teritorijās.