Pēdējā laikā interesi par maksātnespējas jautājumiem un spēkā esošo Maksātnespējas likumu ir uzjundījis plašu rezonansi ieguvušais SIA "Palink" maksātnespējas process. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumu lietā Nr. C284420111 viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības operatoriem ir pasludināts par maksātnespējīgu, jo nav izpildītas saistības dažu desmitu tūkstošu latu apmērā. Šis gadījums ir atjaunojis diskusiju par Maksātnespējas likumā ietvertajiem maksātnespējas noteikšanas kritērijiem. Abstrahējoties no SIA "Palink" lietas, šajā rakstā tomēr vēlos piedāvāt lasītājiem pārdomas par atsevišķiem maksāšanas testa jeb maksāšanas pārbaudes piemērošanas aspektiem, kas var būt ļoti izšķiroši juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanā.
Maksāšanas tests kā prezumpcija
Ar pašreiz spēkā esošā Maksātnespējas likuma pieņemšanu tika veiktas būtiskas izmaiņas maksātnespējas regulējumā, tostarp mainot kārtību, kādā tiek noteikta juridisko personu maksātnespēja. Likumdevējs attiecās no t. s. bilances testa, kā galveno maksātspējas kritēriju atstājot t. s. maksāšanas testu. Šādas regulējuma maiņas iemesls bija bilances testa jeb pārbaudes neatbilstība mūsdienu ekonomikas apstākļiem, kuros jebkura uzņēmuma galvenais dzīvotspējas rādītājs ir naudas plūsma, nevis statiska (kādā brīdī nofiksēta) kopējo saistību un kopējo aktīvu vērtības attiecība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.