14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss
16
Dr.iur.
Jautrīte Briede
LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras asociētā profesore, Augstākās tiesas senatore 
Mg.iur. (cum laude)
Edvīns Danovskis
LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras lektors 

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011. gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu.2 Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts "valststiesībnieku" skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās.

1. Publisko tiesību subjekti Latvijā

Latvijā valsts pārvaldes juridiskā organizācija noteikta 2002. gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Likuma 1. panta 1. punkts nosaka, ka Latvijā pastāv Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas.

1.1. Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona

Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona ir juridiska aksioma, kura nav jāpamato;3 Latvijas Republika kā tiesību subjekts ir pašsaprotama. Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un jēdziens "valsts" ir sinonīmi.4 Valsts pārvaldes jomā valsts institucionāli materializējas tās orgānā (Ministru kabinets) un iestādēs. Valsts iestādes jeb tiešās pārvaldes iestādes izveido Ministru kabinets uz likuma pamata (piemēram, ministrijas, Valsts darba inspekcija5, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs6) vai pēc savas iniciatīvas (piemēram, valsts aģentūras, kuru izveidošana nav paredzēta ārējā normatīvajā aktā).

VPIL 5. panta pirmā daļa paredz, ka "tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku." Līdzīgi par atvasināto publisko personu iestādēm noteikts VPIL 5. panta otrajā daļā. Tādējādi valsts pārvaldes iestādes nav tiesību subjekti, tās ir vienīgi institucionālas vienības publisko tiesību juridiskās personas ietvaros. Iestādei (ministrijai, Valsts policijai, Konkurences padomei utt.) nav tiesībspējas; visas juridiskās darbības publisko un privāto tiesību jomā tās veic attiecīgās publiskās personas vārdā (tiešās pārvaldes iestādes – Latvijas Republikas vārdā, pastarpinātās pārvaldes iestādes – attiecīgās atvasinātās publiskās personas vārdā). Latvijas Republikas vārdā darbojas arī tās valsts pārvaldes institūcijas, kas nav padotas Ministru kabinetam (piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas kanceleja, Tiesībsarga birojs), pieskaitāmas tiesu varai (piemēram, Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra) vai ir neatkarīga konstitucionāla institūcija (Valsts kontrole).

1.2. Atvasinātas publiskas personas

VPIL 1. panta 2. punkts nosaka, ka "atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta". Atšķirībā no iestādēm atvasinātas publiskas personas ir tiesību subjekti (tām piemīt tiesībspēja). Atvasinātas publiskas personas izveido vai nu ar likumu (piemēram, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome7, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,8 Latvijas Banka,9 Finanšu un kapitāla tirgus komisija,10 plānošanas reģioni,11 Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde12), vai uz likuma pamata (piemēram, valsts dibinātās augstskolas13). To, vai pārvaldes institūcijai jābūt atvasinātai publiskai personai (juridiskai personai), nosaka likumdevējs. Kaut arī patstāvīgs, no valsts budžeta nošķirts budžets ir viena no atvasinātas publiskas personas pazīmēm, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversme neliedz valstī izveidot atvasinātu publisku personu, kas tiek finansēta no valsts budžeta.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BB
23. Marts 2012 / 12:15
0
ATBILDĒT
Tipisks demagoģijas gadījums - lai pierādītu, ka Torgānam nav taisnība, tiek pierādīts, ka autoram ir taisnība pavisam citā gadījumā : ))



\\\"Profesors norādīja, ka jānošķir jēdziens \\\"publiska persona\\\" un \\\"publisko tiesību juridiskā persona\\\". Šie jēdzieni nav uzskatāmi par sinonīmiem. Autori raksta par tā saucamo \\\"valsts visatbildības jēdzienu\\\"\\\"
Drum
16. Februāris 2012 / 12:34
0
ATBILDĒT
Tā sakot: \"Čukča ne čitateļ, čukča pisatelj\"? (Čukča nav lasītājs, čukča ir rakstnieks). Ir jau tik tālu aizrakstījušies savos spriedumos, ka likumdevējs ir spiests likumā tieši ierakstīt, ka \"rakstītāju\" izveidotā \"judikatūra\" nav pareiza. Tipisks piemērs Latvernergo aktu un rēķinu lietas.
Jurčiks
16. Februāris 2012 / 10:05
0
ATBILDĒT
>>Drum > 14.02.2012 12:22

Paradoksāli, ka izklāstot savu viedokli, autori nav pacentušies to pamatot kaut ar vienu avotu ārvalstu doktrīnā.

==========



Uzskatāt, ka, ja prot lasīt svešvalodā, tad pats var arī nedomāt?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties