28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Numura tēma
Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas
35
Nozaru eksperti meklē vienotu izpratni

Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām.

Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta."

Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas.

Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā.

JV redakcija

Problēmas būtība un strīdīgie aspekti

Atbilstoši Komerclikumam valde ir kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. "Kapitālsabiedrības vadīšana ir uz kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu kompleksa realizācija kapitālsabiedrības iekšienē (tas ir, vadīšanas gadījumā nav tiešu attiecību ar trešo personu). Tādējādi vadīšana ietver, piemēram, lēmumu pieņemšanu, darbības organizēšanu un nodrošināšanu, darba iekšējās kārtības noteikumu un instrukciju apstiprināšanu utt. Otra likumā noteiktā valdes funkcija ir kapitālsabiedrības pārstāvēšana attiecībās ar trešajām personām, un tas izriet no valdes kā kapitālsabiedrības likumiskā pārstāvja statusa. Atšķirībā no vadīšanas funkcijas pārstāvības funkcija ir ārēja, uz āru vērsta. Pārstāvības funkcija ietver ne tikai darījumu slēgšanu ar trešajām personām, pilnvaru izsniegšanu un citādas darbības privāttiesiskajā sfērā, bet arī kapitālsabiedrības reprezentāciju publiski tiesiskajā sfērā."

Saskaņā ar Darba likuma 44. panta trešo daļu ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem valdes locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu. Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.

Praksē (jo īpaši viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais dalībnieks ir arī vienīgais valdes loceklis) valdes locekļi nereti veic arī tādus pienākumus, kas ietilpst, piemēram, grāmatveža vai jurista funkcijās, nealgojot atsevišķu darbinieku minēto pienākumu veikšanai, kā arī neslēdzot ar valdes locekli darba līgumu par konkrēto pienākumu veikšanu un neparedzot atsevišķu atlīdzību par šiem pienākumiem. Atsevišķos gadījumos valdes locekļi veic arī, piemēram, pārdevēja vai šuvēja pienākumus. Tādējādi praksē ir daudz šādu reālu strīdīgu situāciju, par kurām, bet ne tikai, tika iztaujāti arī "Jurista Vārda" uzrunātie speciālisti:

• Vai valdes locekļa funkcijās (sabiedrības vadīšanā un sabiedrības darba organizēšanā un nodrošināšanā) ietilpst tādu pienākumu tieša izpilde, kas saistīti un nepieciešami sabiedrības darbības nodrošināšanai (piemēram, grāmatveža, jurista, pārdevēja, šuvēja pienākumu veikšana), vai arī par šādu pienākumu izpildi ir slēdzams atsevišķs darba līgums?

• Vai atsevišķs darba līgums ar valdes locekli par tādu pienākumu tiešu izpildi, kas nepieciešami un saistīti ar sabiedrības darbības nodrošināšanu, slēdzams arī viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais īpašnieks ir arī vienīgais valdes loceklis un kurā netiek nodarbinātas citas personas?

• Vai valdes loceklim ir nosakāma atsevišķa atlīdzība par tādu darbību veikšanu, kas saistītas ar tiešu darbu izpildi, vai arī atlīdzība par minēto pienākumu veikšanu ietilpst valdes loceklim noteiktajā atlīdzībā par valdes locekļa pienākumu izpildi?

• Vai valdes loceklim atlīdzība par pienākumu veikšanu ir nosakāma obligāti, un vai normatīvajos aktos ir nepieciešams paredzēt minimālo atlīdzības apmēru, kādu ir tiesības saņemt valdes loceklim par savu pienākumu izpildi?

VISI RAKSTI 28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
35 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dzeltenā
13. Aprīlis 2013 / 23:57
0
ATBILDĒT
Sveiki!

Vai uz šo brīdi ir kādas izmaiņas šajā tēmā?..
PNLlaSjeWGxXJkyymL
13. Marts 2012 / 06:29
1
ATBILDĒT
Darba devēji paši ēd nost māmiņas ar bērniem un atlaiž setiivees stāvoklī.Ja setiivee viena audzina bērnu,viņai nav cerību otrreiz apprecēties,jo vīrieši necieš cita vīrieša bērnus.Te gan jāņem vērā,ka bez mātes neviens šāds izdzimtenis nebūtu pasaulē nācis un izdzīvojis.Kur vēl tie, kas bēguļo un nemaksā alimentus-sen laiks ieviest bezbērnu nodokli.
DYsgdNpIIwNbWyQg
11. Marts 2012 / 13:26
0
ATBILDĒT
Bērnu audzināšana prasa laiku. Ja abiem vecākiem ir jāstrādā, un darbu nevar eiopanvt ar bērnu audzināšanu (darba vietā bērnus turēt nedrīkstvai nav iespējams), tad likumsakarīgi, ka dzimstība krītas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vecumdienas solās nodrošināt valsts, un pieauguši bērni vairsnav nodrošinātu vecumdienu garants. Līdz ar ko racionāls lēmums: viens bērns, jo daba prasa savu, un dzīvot gribas šodien, nevis gaidītvecumdienas, kuras var arī nepienākt. Ja esi maz maksājis sociālo nodokli, tad arī pensija būs neliela. Dzimstības pieaugums sāksies, kad viens no vecākiem varēs palikt mājās audzināt bērnus. To tad arī pēc būtības cenšas īstenot valstis, kas rakstā minētas kā pozitīvie piemēri.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 32
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties