6. Marts 2012 /NR. 10 (709)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā
18
Mg.iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamentaSevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405. panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu.1 Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas rodas, ja nepieciešamās ziņas trūkst un ciktāl šos trūkumus ir tiesīga novērst tiesa. Jautājuma aktualitāte ir būtiska, jo, lai cik pilnīga būtu likuma redakcija, vispār no apsūdzības trūkumiem praksē nekad nebūs iespējams izvairīties.

Trūkumi apsūdzībā var rasties gan objektīvi attaisnojošu iemeslu, gan prokurora pieļauto kļūdu dēļ. Vai šie trūkumi ļauj ignorēt citus kriminālprocesa principus un vainīgā persona atbrīvojama no soda, ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka apsūdzētais ir vainīgs?

Raksta mērķis ir atspoguļot, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijas, Austrijas un Šveices tiesu praksē, kur ir rasts risinājums, kā iztiesāšanas gaitā novēršama lielākā daļa trūkumu, turklāt neatkarīgi no prokurora viedokļa. Savukārt raksta noslēgumā tiks sniegts īss Latvijas tiesiskā regulējuma komentārs.

Apsūdzības galvenās funkcijas

Ja notiesājoša sprieduma taisīšanas iespējamība ir lielāka par attaisnojošu spriedumu, ceļama ir apsūdzība.2

Pirms pievērsties raksta ievadā minētajam uzdevumam, vispirms jānoskaidro, kādas ir apsūdzības funkcijas un kādas prasības izvirzāmas, lai apsūdzība tās pildītu.

Apsūdzībai ir divas galvenās funkcija – norobežojošā un informatīvā. Abas funkcijas nozīmības ziņā ir līdzvērtīgas.3

Norobežojošā funkcija – apsūdzība identificē procesa priekšmetu, t.i., nosaka lietas izskatīšanas robežas tiesā un to, kādos ietvaros likumīgu spēku iegūs tiesas spriedums.

Informatīvā funkcija – apsūdzība sniedz informāciju, kas nepieciešama apsūdzētajam, vienlaikus nodrošinot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. panta trešās daļas "a" un "b" punktos paredzētās tiesības, tai skaitā tikt nekavējoties informētam detalizēti par izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu. To, kādā veidā apsūdzētais informējams, sīkāk reglamentē procesuālie likumi.

Ja apsūdzība pilda vienu no šīm funkcijām, tas nenozīmē, ka tā pilda otru funkciju. Tāpēc tas, vai apsūdzība pilda abas šīs funkcijas, pārbaudāms atsevišķi.

 

Apsūdzības norobežojošā funkcija

Lai apsūdzība pildītu norobežojošo funkciju, nodarījums aprakstāms tā, lai to varētu nošķirt no citiem vienveidīgiem tās pašas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tas nepieciešams, lai izvairītos no atkārtotas notiesāšanas par vienu un to pašu nodarījumu,4 kā arī ļautu precīzi izlemt kriminālatbildības noilguma jautājumu.5

Šos kritērijus nevar definēt abstrakti visiem gadījumiem. Šeit jāņem vērā konkrētā situācija, tostarp inkriminētās KL normas specifika.

Jo lielāka varbūtība tam, ka apsūdzētais izdarījis citus vienveidīgus noziedzīgus nodarījumus, jo konkrētākam jābūt inkriminētā nodarījuma aprakstam.6

Atkarībā no situācijas dažādiem nodarījumu konkretizējošiem apstākļiem piemīt atšķirīga svarīguma pakāpe. Ar viena apstākļa precīzāku aprakstu var aizstāt citus. Piemēram, nodarījuma izdarīšanas laiks var zaudēt norobežojošās funkcijas nozīmi, ja citu apstākļu izklāsts ļauj pietiekami skaidri norobežot konkrēto nodarījumu no citiem.7 Piemēram, slepkavības gadījumā apsūdzība norobežojošo funkciju pilda jau tad, ja norādīta noslepkavotās personas identitāte,8 jo noslepkavot divas reizes vienu un to pašu personu nevar. Citādi vērtējama situācija, ja izdarīts slepkavības mēģinājums. Šeit cietušā personība nav pietiekams nodarījumu identificējošs apstāklis, jo slepkavības mēģinājums pret vienu un to pašu personu var tikt izdarīts vairākkārt.

Lai novērstu iespējamos robus kriminālvajāšanā, atsevišķos gadījumos nodarījuma individualizēšanai (norobežošanai) tiesu praksē tiek pieļautas mazāk stingras prasības. Piemēram, mazgadīgo seksuālās izmantošanas gadījumos ar sērijveida raksturu ir pietiekami, ja nodarījuma aprakstā norādīta cietušā persona, vienveidīgi izdarīto noziedzīgo nodarījumu izpildīšanas veids tā vispārējos vilcienos, noteikts laika periods un maksimāli iespējamais nodarījumu skaits.9 Tomēr minētais izņēmums pieļaujams tikai tad, ja sīkākas detaļas nav objektīvi noskaidrojamas.10

 

Apsūdzības robežas iztiesāšanā

Apsūdzības celšana par vienu noziedzīgu nodarījumu nedod tiesības veikt tiesas izmeklēšanu par citu noziedzīgu nodarījumu. Šāda rīcība nav savienojama ar apsūdzības principu (Anklagegrundsatz jeb Akkusationsprinzip – vācu val.),11 kas pēc būtības atbilst KPL minētajam procesuālo funkciju nodalīšanas principam.

Apsūdzības robežas veido nevis apsūdzībā sniegtais nodarījuma juridiskais vērtējums, bet gan apsūdzētā piedalīšanās apsūdzībā atspoguļotā notikumā ar visiem tā blakusapstākļiem.12 Tikai noziedzīgā nodarījuma juridiskās kvalifikācijas grozīšana tiesas spriedumā neizjauc identitāti starp apsūdzībā un spriedumā norādīto nodarījumu.13 Apsūdzētajam nav tiesību, lai materiālo krimināltiesību terminus tiesa interpretētu līdzīgi kā valsts apsūdzība.14 Turklāt, pamatojot citādu juridisko kvalifikāciju, nozīmi var iegūt no apsūdzības atšķirīgi faktiskie apstākļi.

Iekļaujot apsūdzībā noteiktus faktiskos apstākļus, prokuratūra pauž gribu veikt attiecīgā noziedzīgā nodarījuma kriminālvajāšanu. Apstāklis, ka prokuratūra nodarījumu kvalificējusi citādi vai norādījusi atšķirīgus faktiskos apstākļus, nenozīmē, ka nav pausta griba veikt nodarījuma kriminālvajāšanu, ja vien saglabājas identitāte starp apsūdzībā un tiesas spriedumā par pierādītu atzīto nodarījumu.15 Tikmēr, kamēr nepastāv šaubas, ka pierādīta apsūdzētā piedalīšanās viņam inkriminētā nodarījumā, kaut arī atsevišķās detaļās tas noticis citādi, tiesai ir pienākums taisīt notiesājošu spriedumu arī tad, ja prokurors apsūdzību nav grozījis atbilstoši iegūtajiem pierādījumiem.16

Tātad apsūdzības robežas ievērotas arī tad, ja tiesa atzīst par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus faktiskos apstākļus, kā arī kvalificē tos citādi.17

Lai pārbaudītu, vai tiesa ievērojusi apsūdzības robežas, resp., saglabājusi identitāti ar apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu, iespējami divi risinājumi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ella
8. Marts 2012 / 14:23
0
ATBILDĒT
Atļaušos atzīmēt, ka šādu - citādu no ierastajām - koncepciju pētīšana un piedāvāšana apspriešanai attīstītajā pasaulē ir akadēmisko iestāžu lauciņā. Bet mūsu akadēmiskā pasaule acīmredzami snauž vai nodarbojas ar n papilddarbiem. Tā vietā pētījumus (visticamāk, pilnībā aizpildot t.s. brīvo laiku) veic un koncepcijas piedāvā, kā redzam, profesionāli prokurori, kuriem par to galvai nebūtu jāsāp. Visu cieņu autoram, turklāt raksts ir labi saprotams arī šīs jomas nespeciālistam. Un ja tā labi palasa, te arī principiālā atšķirība starp padomju skolu, lai kā negribētos piekrist dažam iepriekšējam komentētājam.
Arī par rakstu
7. Marts 2012 / 08:26
0
ATBILDĒT
Raksts tiešam ir izdevies, un pārmetumi raksta autoram par to, ko kāds vai kāda gribēja padziļinātāk apgūt vai kaut ko uzzināt, ir nevietā. Iepazīstoties ar iepriekšējiem pētījumiem šajā jomā, jāatzīst, ka tie tālu no priekšstata par pilnīgiem pētījumiem. Tā kā var teikt, ja kāds/ kāda uzskata, ka var labāk, tad nav ko zaudēt laiku, jāņem rakstāmo un jāraksta.
dr.
6. Marts 2012 / 22:22
0
ATBILDĒT
dr. ar pirmās nakts tiesībām problēmu nav, līdz ar to viņam miegs arī labs :) viens pazīstams personāžas esot iegājis templī un teicis: \\\"Te tiek pielūgti nepareizie dievi\\\", tas ir, te tiek uzklausīti nepareizie pravieši un tiek sludināta nepareiza mācība. Raksta virsmērķi es vismaz sapratu tādu, ka autors uzskatāmi parāda, ka Eiropas valstīs valda pavisam mācība, kā tā, kas Latvijā pašreiz tiek pasniegta kā vienīgā pareizā un nekļūdīgā. Vietējie pravieši to momentā saprata, un uzriez, nedomajot uzklupa autoram. Es tajā saskatu netaisnību. Cilvēkiem ir tiesības zināt, ka Eiropā tās lietas notiek pavisam citādi un tapēc nav jāsāk iztirzāt autora personība un profesija.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties