1. Izmeklēšanas tiesneša institūta izcelsme un vēsturiskā attīstība

19. gs. sākums vēsturiski iezīmējas ar Napoleona kodifikāciju – tad īsā laika posmā, t. i., no 1804. līdz 1810. gadam, Francijā tika izdoti pieci kodeksi: Civilkodekss (1804), Civilprocesa kodekss (1806), Tirdzniecības kodekss (1807), Kriminālprocesa kodekss (1808) un Krimināllikuma kodekss (1810).

Ar 1810. gadā spēkā stājušos Kriminālprocesa kodeksu (Code d"instruction criminelle)¹ noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšana tika deleģēta jaunradītam tiesību institūtam – le juge d"instruction, ko juristu vidū latviski pieņemts tulkot kā "izmeklēšanas tiesnesis".

Francijas likumdevējs šim jaunizveidotajam kriminālprocesuālo tiesību institūtam piešķīra izmeklēšanas funkcijas: noskaidrot noziedzīga nodarījuma izdarītāju, kā arī, pratinot lieciniekus un apsūdzēto, iegūt pierādījumus. Bet vienlaikus tiesnesim bija dotas plašas pilnvaras: lemt par kratīšanas veikšanu, par pierādījumu izņemšanu, par personas apcietināšanu, lai nodrošinātu izmeklēšanu un lai nodrošinātu personas ierašanos izmeklēšanas iestādē. Turklāt izmeklēšanas tiesnesis varēja apcietinājumu piemērot arī lieciniekiem. Pabeidzot izmeklēšanu, izmeklēšanas tiesneša pienākums bija nodot izmeklēto lietu pirmās instances tiesai. Izmeklēšanas tiesnešus pārraudzīja prokuratūra, kura pati izmeklēšanu neveica. Prokurors bija pilnvarots nozīmēt izmeklēšanas tiesnesi konkrētas lietas izmeklēšanai, izteikt priekšlikumus un dot norādījumus par izmeklēšanu, disciplināri sodīt izmeklēšanas tiesnesi.²

No iepriekš minētā izriet, ka Francijas radītais izmeklēšanas tiesneša institūts pēc būtības pielīdzināms mūsdienu Latvijas tiesību sistēmā paredzētajam izmeklētāja  institūtam, bet ar ievērojami plašākām un cilvēka pamattiesības ierobežojošākām pilnvarām, t. sk. cilvēktiesību ierobežojumiem mūsdienu izpratnē. Francijas likumdevējs vienā institūtā bija apvienojis izmeklēšanas funkcijas un procesuālo tiesību ierobežojumu kontroles funkcijas, kas 21. gs. lielākajā daļā demokrātisko valstu nav iedomājams.

20. un 21. gs mijā Francijas pirmstiesas izmeklēšanas saturs piedzīvoja vairākkārtējus Francijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumus, lai nostiprinātu personas tiesību garantijas. Pirmstiesas izmeklēšanas kontrolei, izmeklēšanas tiesneša darbību kontrolei un uzraudzībai ar 1988. gada 1. martu sāka funkcionēt Izmeklēšanas kamera (la sala de instrucción) triju tiesnešu sastāvā. Ar 2000. gada 15. jūnija likumu "Par nevainības prezumpcijas un cietušo tiesību aizsardzību" Francijas Kriminālprocesa kodekss tika papildināts ar 137-1. pantu, izveidojot vēl vienu speciālā izmeklēšanas tiesneša institūtu – le juge des libertés et de la détention, burtiski tulkojot – "brīvības un apcietinājuma tiesnesis", angļu valodā tulko kā the liberty and custody judge.