Atjaunotajai Patentu valdei – 20

2012. gada martā apritēja 20 gadi, kopš atjaunota rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas sistēmas darbība Latvijā un darbu sākusi Latvijas Republikas Patentu valde.

Jāatgādina, ka rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas pamati Latvijas Republikā tika likti neatkarības pirmajā posmā: tiesiskais regulējums tika noteikts jau 1919. gadā, bet Patentu valde nodibināta 1920. gadā un tolaik darbojās Finanšu ministrijas padotībā. Par pamatu jaunās valsts rūpnieciskā īpašuma aizsardzības tiesiskajai bāzei izmantoja Krievijas impērijas 1913. gada rūpniecības nolikumu, 1919. gada 16. jūlijā likuma kārtībā izdodot "Pārgrozījumus noteikumos par izgudrojumu, modeļu un preču nozīmju aizsardzības apliecību un patentu izdošanas kārtību", ko vēlāk papildināja vairāki likumi un noteikumi. Izstrādāts, bet padomju okupācijas dēļ nepieņemts palika likumprojekts "Saimnieciskās autora tiesības". Latvijas Republika tolaik bija pievienojusies arī Parīzes 1883. gada 20. marta konvencijai un Madrides 1891. gada 14. aprīļa nolīgumam par preču zīmju starptautisko reģistrēšanu, kā arī konvencijai "Par nepareizu preču izcelšanās vietas apzīmējumu apkarošanu". Tolaik izveidotā sistēma beidza darboties līdz ar valsts okupāciju 1940. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pamatojoties uz Latvijas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas Patentu valdes atjaunošanu", 1992. gada 19. februārī Ministru padome pieņēma lēmumu "Par Patentu valdes dibināšanu". 1992. gada 2. martā atjaunotā Patentu valde uzsāka savu darbību.

Šobrīd Patentu valde ir Tieslietu ministrijai padota valsts pārvaldes iestāde, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju un reģistru ziņu publikāciju savā oficiālajā izdevumā, kā arī veicinot izpratni par šo tiesību aizsardzību. Iestāde pieņem un izskata personu pieteikumus rūpnieciskā īpašuma objektu tiesiskajai aizsardzībai, veic pieteikumu ekspertīzi, piešķir patentus, reģistrē preču zīmes, dizainparaugus un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas un kārto attiecīgos valsts reģistrus; izstrādā normatīvo aktu projektus, rīko profesionālo patentpilnvaroto kvalifikācijas eksāmenus, konsultē juridiskās un fiziskās personas rūpnieciskā īpašuma jautājumos.

Divdesmit gados, kopš atjaunota Patentu valdes darbība, Latvijā piešķirti 12 434 izgudrojumu patenti, reģistrētas 107 804 preču zīmes un 2583 dizainparaugi.

Šobrīd, sadarbojoties Patentu valdei un Tieslietu ministrijai, tiek sākts darbs pie jaunas rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības stratēģijas turpmākajiem trim gadiem.

Spriež par intelektuālā īpašuma pārvaldību nākotnē

Atzīmējot Patentu valdes atjaunošanas 20. gadadienu, 8. un 9. maijā Rīgā notika konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība", ko kopīgi rīkoja Patentu valde, WIPO un EPO.

Konferencē uzstājās gandrīz divi desmiti referentu – liela daļa no starptautiskajām intelektuālā īpašuma organizācijām un vairāku Eiropas valstu intelektuālā īpašuma pārvaldības organizāciju vadītāji.

Pasākumu atklāja WIPO ģenerāldirektors Dr. F. Garijs ar referātu "Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas vīzija par intelektuālā īpašuma aizsardzības lomu ekonomiskajos un sociālajos procesos". Viņš norādīja, ka intelektuālā īpašuma tiesības digitālajā laikmetā strauji mainās un kļūst aizvien komplicētākas, vienlaikus pieaug šo tiesību nozīme, jo zināšanām (un to aizsardzībai) ekonomikā un konkurencē ir arvien lielāka loma. F. Garijs norādīja uz vairākiem nozares izaicinājumiem: tā kā vismaz 30 procentus no pasaules ekonomikas veido inovatīvas tehnoloģijas un tieši tās ir tautsaimniecības dzinējspēks, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai jābūt gatavai piemēroties straujām pārmaiņām. Būtisks ir jautājums, kā sabalansēt uzņēmēju biznesa intereses, ieviešot un aizsargājot jaunas tehnoloģijas, no vienas puses, un sabiedrības intereses lēti un ātri piekļūt šīm inovācijām; galvenais nākotnes izaicinājums intelektuālā īpašuma tiesību nozarē ir pārvarēt līdzšinējo situāciju, kad tiesību aizsardzība darbojās galvenokārt nacionālo valstu līmenī, bet ekonomiskie procesi sen kļuvuši globāli.

Otrs atklāšanas sesijas priekšlasījums bija Eiropas Patentu iestādes prezidenta B. Batistelli uzstāšanās par tēmu "Eiropas Patentu tīkls. EPO un dalībvalstu sadarbības perspektīva". B. Batistelli īpaši uzsvēra, ka efektīva patentu sistēmas darbība ir atkarīga no nacionālo valstu un reģionālo, kā arī globālo intelektuālā īpašuma aizsardzības organizāciju kopdarba.

Latvijas situāciju analizēja un nākotnes stratēģiju konferences sākumā iezīmēja Latvijas Republikas Patentu valdes direktors Reinis Bērziņš ar referātu "Latvijas stratēģija intelektuālā īpašuma jomā un izaicinājumi, ar ko saskaras Latvijas Patentu valde". Kā svarīgākos uzdevumus R. Bērziņš minēja: pārveidot Patentu valdi par pašfinansētu institūciju, izveidot no Patentu valdes neatkarīgu Apelācijas padomi, kuras locekļus apstiprinātu Ministru kabinets, vēl vairāk uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti (kaut gan Patentu valde jau saņēmusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atzinību par labu servisu), būtiski atjaunināt informācijas tehnoloģijas, izveidot jaunu interneta mājaslapu un vairākas datubāzes, veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām, paaugstināt darbinieku algas un darba apstākļus utt.

Par valsts politiku un darba organizāciju intelektuālā īpašuma aizsardzībā referēja Lielbritānijas intelektuālā īpašuma eksperts Rons Marčants (Ron Marchant), Lielbritānijas Intelektuālā īpašuma iestādes Patentu nodaļas direktors Šons Denehijs (Sean Dennehey), Ungārijas Intelektuālā īpašuma iestādes prezidents Dr. Miklošs Bendzels (Miklós Bendzsel) un Dānijas Patentu un preču zīmju iestādes ģenerāldirektors Jespers Kongstads (Jesper Kongstad).

Par Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas reformu un ES Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja darbību referēja Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma iestādes ģenerāldirektora vietnieks Igs Derēms (Hugues Derème) un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Starptautiskās sadarbības un juridiskās nodaļas direktors Žoau Negrau (João Negrão).

Savukārt par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi komercdarbībā pārdomās dalījās Eiropas Patentu iestādes grupas vadītājs Johaness Šāfs (Johannes Schaaf), Zviedrijas Patentu un reģistrācijas iestādes ģenerāldirektore Susanne Os Sivborga (Susanne Ås Sivborg).

Referenti no Latvijas stāstīja par savu pieredzi intelektuālā īpašuma pārvaldībā un novērtēšanā. Tā, piemēram, Latvijas Patentpilnvaroto asociācijas prezidents Jevgeņijs Fortūna analizēja mazo un vidējo uzņēmumu ieguvumus no intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības, bet SIA "Madara Cosmetics" valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere referēja par tēmu "Uzņēmuma nemateriālās vērtības: zīmola veidošana un zīmola vērtības radīšana".

Lielākā daļa no konferencē nolasītajiem referātiem vai to prezentācijas pieejamas Patentu valdes mājaslapā www.lrpv.lv.

Politisks atbalsts intelektuālā īpašuma tiesību pilnveidei

Viesojoties Rīgā, starptautisko intelektuālā īpašuma organizāciju vadītāji tikās ar augstām Latvijas amatpersonām. Tā, WIPO ģenerāldirektors Dr. F. Garijs un EPO prezidents B. Batistelli tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. B. Batistelli tikās arī ar Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, savukārt F. Garijs – ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu.

Dina Gailīte