12. Jūnijs 2012 /NR. 24 (723)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās
30
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes profesors 

Vērtējuma jēdzieniem krimināltiesību normu satura izklāstā ir īpaša nozīme, jo tie ļauj koncentrēti izteikt noziedzīgā nodarījuma satura būtību un tā kaitīguma smagumu. Vērtējuma jēdzieni krimināltiesību normās tiek izmantoti gan prettiesiskās darbības vai bezdarbības raksturošanai (piemēram, acīmredzami, ļaunprātīgi, dzīvībai vai veselībai bīstams stāvoklis u. tml.), gan kaitīgo seku apzīmēšanai, ja tādas paredzētas konkrēta noziedzīga nodarījuma pazīmju skaitā (būtisks kaitējums, smagas sekas u. c.). Šī raksta turpinājumā tiks runāts par vērtējuma jēdzieniem saistībā ar Krimināllikuma sevišķās daļas normās paredzēto kaitīgo seku apzīmējuma izpratni un to izmantošanas praktiskajām problēmām, kā arī par problēmu iespējamiem risinājumiem.

Krimināllikuma normai, kurā paredzēta kriminālatbildība par kādu konkrētu nodarījumu (darbību vai bezdarbību), ir jāatbilst vismaz divām galvenajām saturiskajām prasībām: 1) tai jābūt pēc iespējas koncentrētai un 2) vienlaikus norma jāizteic tādā vispārinātā veidā, lai to varētu piemērot visiem gadījumiem, kas pēc likumdevēja ieceres kā atsevišķi līdzīgi nodarījumi tiktu krimināli sodīti.

Kriminālatbildība ir pats smagākais juridiskās atbildības veids, un tā jāparedz, kad citi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (civiltiesiskā vai administratīvā atbildība) tiek atzīti par nepietiekami ietekmīgiem. Norobežot kriminālsodāmu darbību vai bezdarbību no citiem tiesībpārkāpumu veidiem visuzskatamāk var, ja krimināltiesību normā reizē ar prettiesisko darbību vai bezdarbību tiek norādīts arī uz kaitīgajām sekām, kas iestājas tās rezultātā. Tieši kaitīgās sekas un to smagums visai bieži ir tas apstāklis, kas ļauj saskatīt robežu starp atšķirīgiem juridiskās atbildības veidiem, ja pati darbība vai bezdarbība ne ar ko īpaši neatšķiras.

Jautājums par administratīvā tiesībpārkāpuma norobežošanu no kriminālsodāmiem nodarījumiem kļūs aktuāls sakarā ar paredzamajiem grozījumiem Krimināllikumā (turpmāk arī KL), jo šajā likumā vairs nebūs paredzēta kriminālatbildība par gada laikā atkārtoti izdarītiem administratīvi sodāmiem tiesībpārkāpumiem. Tā vietā KL grozījumu projektā tiek ierosināts izmantot būtiska kaitējuma pazīmi. Tā ir visai reāla iecere un ar Saeimas 2010. gada 21. oktobra likumu1 jau ir realizēta Krimināllikuma sevišķās daļas nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi". Pēc grozījumu izdarīšanas KL sevišķajā daļā līdzīga rakstura izmaiņas skars diezgan lielu normu skaitu.

 

Kaitīgās sekas krimināltiesībās

Būtisks kaitējums krimināltiesībās gan nav vienīgais kaitīgo seku apzīmējums, kad tās Krimināllikuma normā saturiski tieši nav konkretizētas. Par to nedaudz vairāk. Kaitīgās sekas pēc to saturiskā raksturojuma ir būtiski atšķirīgas un vienlaikus var būt arī savstarpēji saistītas. Krimināllikuma normās izmantotos vērtējuma jēdzienus pēc tajos ietvertā satura nosacīti varam sagrupēt.

Pirmkārt, pēc materiālā kaitējuma apmēra naudas izteiksmē. Tādā gadījumā vērtējuma pamatvienība ir valstī noteiktā minimālā mēnešalga noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā. KL 180. panta pirmajā daļā paredzēta atbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Saistībā ar būtiska kaitējuma jēdzienu ir minēts ievērojama apmēra mantiskais zaudējums (likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (turpmāk Īpašais likums) 23. panta otrā daļa). Visos mantas nolaupīšanas un arī citos gadījumos kā kvalificējoša pazīme minēta manta lielā apmērā, piemēram, krāpšana, ja tā izdarīta lielā apmērā (KL 177. panta trešā daļa).

Otrkārt, pēc kaitējuma apmēra citās mērvienībās. Nelikumīgā apritē nonākušo narkotisko un psihotropo vielu neliels apmērs (KL 253.2 panta otrā daļa) un liels apmērs (KL 253. panta otrā daļa) tiek noteikts attiecīgi miligramos, gramos un kilogramos (Krimināllikuma 2.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
30 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
18. Jūnijs 2012 / 14:43
0
ATBILDĒT
Es Jums piekrītu:

\"... prokurors nav pacenties, tiesas ar nav papūlējušās, savukārt, Senāts ir ieņēmis krasi formāli pozīciju.\"

Paskatīteities, kas šādiem nodarījumiem šāda ranga amatpersonām pienāktos ASV. Tur būtu pavisam cita kvalifikācija un viņas varētu dabūt visu mūža ieslodzījumu (bez jokiem), bet pie mums tiesa \"skalda matus\" par to, ir vai nav no tā vispār būtisks kaitējums.
Proficius Aliri
17. Jūnijs 2012 / 14:34
0
ATBILDĒT
Acīmredzot domāts Senāta 2012.gada 30.maija lēmums lietā Nr.SKK-212/2012. Izlasot viss šķiet ne tik vienkāršs, kā pirmajā mirklī varētu domāt. Rodas vesela kaudze strīdīgu jautājumu, piemēram: 1) apsūdzības saturs un tās konkrētība, 2) tiesas loma faktu vērtēšanā un NN kvalifikācijā, 3) ciktāl būtiska kaitējuma u.c. nenoteikto juridisko jēdzienu satura konkretizēšanā mijiedarbojas pierādīšana un vienkāršs vērtējums, 4) Senāta kompetences robežas, izvērtējot apelācijas instances nolēmumu u.c.

Ignorējot strīdīgo apstākli par dokumentu viltošanu un skatoties tikai būtiskā kaitējuma aspektu, redzams, ka prokurors to apsūdzībā identificējis tipiski klišejiski un visiem vienādi – „radīja būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai, kas izpaudās kā plašas negatīvas rezonanses radīšana sabiedrībā, policijas darbinieka prestiža un sabiedrības uzticības valsts pārvaldei graušana un valsts policijas darbinieka amata diskreditēšana, radot sabiedrībā uzskatu par policijas darbinieku bezatbildību un visatļautību, un radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kas izpaudās A.Š. mātes V.Š. kā cietušās Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā garantēto tiesību, aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, apdraudējums”.

Pievēršoties tiesu nolēmumiem, pirmkārt, neticamā kārtā ir sastopamas atsauces gan uz iepriekšējiem nolēmumiem, gan uz tiesībzinātnieku pētījumiem (tas negadās bieži). Otrkārt, formāli nevar nepiekrist tam, ko Senāts norādījis (atsaucoties uz apgabaltiesas nolēmumu un tiesu prakses apkopojumu) – „apsūdzībā jābūt norādītam, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas ir vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē, jo jāņem vērā, ka šīs prasības neievērošana var būt pamats personas attaisnošanai”. Ja tiesa ir pareizi pārcitējusi apsūdzību, tad nekur nav manāms pamatojums, kāpēc šis interešu apdraudējums būtu jāuzskata par „ievērojumu” (vien kasācijas protestā tāda frāze parādās). Treškārt, Senāts norāda, ka „tas ir tikai valsts apsūdzības pieņēmums, t.i., ka apsūdzēto rīcības rezultātā kaut kad nākotnē cietušās tiesības uz taisnīgu tiesu varētu būt apdraudētas”. Prokurors domājams apsūdzībā nav arī norādījis kā šis apdraudējums izpaudies. Jāsaka gan, ka to grūti arī iedomāties (primāri, cietušās intereses varētu būt saistītas ar kaitējuma kompensāciju – par to nekādu apsvērumu nav; tāpat, piemēram, cietušajai taisnīgas tiesas ietvaros nav tiesību panākt citu indivīdu notiesāšanu – to atzinusi arī ECT).

No otras puses, frāze „izpaudās kā plašas negatīvas rezonanses radīšana sabiedrībā, policijas darbinieka prestiža un sabiedrības uzticības valsts pārvaldei graušana un valsts policijas darbinieka amata diskreditēšana, radot sabiedrībā uzskatu par policijas darbinieku bezatbildību un visatļautību” tomēr visnotaļ konkretizēta ir. Tiesas varēja ņemt vērā arī citus apstākļus, kas konstatēti procesa gaitā, piemēram, SV amata pakāpi (rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniece), attieksmi pret padotajai un viņu iesaistīšanu utt. Jo kā pats Senāts atzīmē, ka „jautājumu par būtiska kaitējuma esamību katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa”. Tāpat arī Senāts šoreiz krasi ir atturējies paust kaut kādu viedokli par pierādījumu novērtēšanas kvalitāti, lai gan citkārt ir saredzama pat visai tieša pierādījumu pārvērtēšana, atrunājoties ar KPL normu pārkāpumiem.

Kopumā izskatās, ka prokurors nav pacenties, tiesas ar nav papūlējušās, savukārt Senāts ir ieņēmis krasi formāli pozīciju.
dr.iur
15. Jūnijs 2012 / 15:11
0
ATBILDĒT
Ļoti labi, ka pildiniet savas zināšanas un atradāt StGB paragrāfu par valsts nodevību. Tad Jums vajadzēja pamanīt, ka šis nav gluži tāds pats nekonkrēts vērtējuma jēdziens kā Krimināllikumā atrodamie \"būtisks kaitējus\" vai \"citas ar likumu aizsargātas intereses\". Šajā gadījmumā ir norāde uz konkrētu apdraudējuma objektu- VFR ērējo drošību. Krimināllikumā tādu norāžu nav. Līdz ar to šeit ir cita konkretizācijas pakāpe un nekonkēti jēdzieni Krimināllikumā un nekonkēti jēdzieni StGB ir tikai ārēji līdzīgi, jeb kā saka Odesā starp tiem ir \"dve boļšije raznici\". Nekas nav ideāls. Starpība starp VFR un Latvijas kriminālprocesu problēmām ir tāda, ka viņi savu problēmu saknes un iemeslus skaidri zina un konsekventi novērš, bet pie mums tos noklusē un negrib vai nemāk novērst pašā saknē. No Vācijas tiesību analīzes būtu laiks pāriet pie citu valstu piemēriem un paanalizēt kaut vai Latvijas tiesu kārtējo šedevru par to, ka amatpersonas izdarīta dokumentu tīša viltošana ar mērķi, lai cita valsts amatpersona izvairītos no kriminālatbildības par dzērumā sabrauktu cilvēku, nav radījusi būtisku kaitējumu ne valsts pārvaldei, ne kādam citam.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 27
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties