18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem
6
Vai Komerclikumā jāievieš business judgment rule?
Mg.iur.
Evija Novicāne
zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas procesa administratore 
Mg.iur.
Zane Kļaviņa
LL.M. (Ķelnes Universitāte), Ķelnes Universitātes tiesību zinātņu doktorante, zvērināta advokāta palīdze zvērinātu advokātu birojā "Spāde un Miķelsons" 

I. Ievads un risināmie problēmjautājumi

Cicerons reiz teicis, ka nevis gudrība, bet veiksme ir tā, kas nosaka cilvēka dzīvi. Vai veiksme nosaka arī valdes locekļu atbildību? Jāņem vērā, ka biznesa lēmumi vienmēr ir saistīti ar zināmu risku un veiksmes faktoru, jo komercdarbībā pat ļoti racionāli un kvalitatīvi izvērtēti lēmumi var nesniegt gaidīto rezultātu un radīt zaudējumus. Tomēr, ja valdes loceklim, pildot amata pienākumus, iestātos negatīvas sekas (piemēram, pienākums atlīdzināt kapitālsabiedrībai zaudējumus) ikreiz, kad viņš pieņēmis neveiksmīgu lēmumu, tas kavētu kapitālsabiedrības attīstību un mazinātu ekonomisko aktivitāti kopumā. It īpaši laikmetā, kad tieši uzdrīkstēšanās investēt jaunās tehnoloģijās un jaunu produktu attīstīšana ir komersanta veiksmes atslēga. Šī iemesla dēļ vairākās valstīs (piemēram, Amerikā, Vācijā, Lihtenšteinā) valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem ir konkretizēta un tādējādi mīkstināta ar tā saukto business judgment rule.

Latvijā jēdziens "business judgment rule" pagaidām ir samērā svešs, un nereti nācies dzirdēt arī ļoti pārspīlētus viedokļus par valdes locekļu atbildību. Atsevišķās publikācijās, kā arī savstarpējās diskusijās ir paustas atziņas par nepieciešamību konkretizēt Komerclikumā noteikto valdes locekļu atbildību, taču pagaidām nav skaidras atbildes, kā to paveikt. Tādējādi autores saskata nepieciešamību aktualizēt jautājumu par valdes locekļu atbildību, it sevišķi attiecībā uz biznesa lēmumiem.

Autoru ieskatā, jautājumu par valdes locekļu atbildību nevar aplūkot atrauti no mūsdienu tendencēm komerctiesiskajā regulējumā. Un tā sauktais business judgment rule kontinentālās Eiropas tiesību loka valstīs nenoliedzami ir viena no komerctiesiskā regulējuma novitātēm. Referāta mērķis ir noskaidrot, kas ir business judgment rule, kādi ir tā piemērošanas priekšnoteikumi, ratio legis un kā business judgment rule piemērošana ietekmē valdes locekļu atbildību par biznesa lēmumiem. Autores sniegs arī savu skatījumu par to, vai ir jāveic grozījumi Komerclikumā,1 lai Latvijas tiesībās nostiprinātu business judgment rule.

Lai rastu atbildes uz referātā iztirzājamajiem jautājumiem, autores padziļināti pētīs dažādu valstu tiesisko regulējumu un tiesu praksi attiecībā uz valdes locekļu atbildību par biznesa lēmumiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta Vācijas tiesiskajam regulējumam un tiesību doktrīnai, jo Komerclikuma izstrādē lielā mērā izmantotas tieši Vācijas Tirdzniecības kodeksa2 normas un komerctiesību doktrīna.

 

II. Business judgment rule attīstība un ratio legis

1. Business judgment rule idejas aizmetņi

Valdes locekļa amats uzliek pienākumu ievērot augstāku rūpības standartu, nekā tas noteikts vispārējās civiltiesībās. Atbilstoši Latvijas tiesiskajam regulējumam valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam (Komerclikuma 169. panta pirmā daļa). Uz jautājumu, kas ir saprotams ar jēdzienu "krietns un rūpīgs saimnieks", jāatbild tiesu praksei un tiesību zinātnei. Taču būtu maldīgi uzskatīt, ka krietna un rūpīga saimnieka gādība nav savienojama ar kļūdainiem vai neveiksmīgiem lēmumiem. Vācijas un arī citu kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu (piemēram, Šveices, Austrijas un Lihtenšteinas) komerctiesību doktrīnā jau samērā sen nostiprinājusies atziņa, ka valdes locekļa atbildība pēc būtības nav ne "veiksmes" atbildība, ne arī atbildība par kapitālsabiedrības ekonomiskajām neveiksmēm.3

Atziņa, ka kļūdas un neveiksmes ir organiska valdes locekļa amata sastāvdaļa, izriet no kapitālsabiedrības vadīšanas funkcijas. Proti, valdes loceklim, vadot kapitālsabiedrību, jāīsteno komercdarbības politika (veicot tādus pasākumus kā plānošana, koordinācija, sabiedrības aktivitāšu noteikšana, rentabilitātes nodrošināšana, tirgus analīze, finanšu vadība un pārraudzīšana, līgumisku attiecību nodibināšana, pārraudzības un riska menedžmenta sistēmas ierīkošana u. tml.), jānodrošina kapitālsabiedrības operatīvā darbība un jāuzņemas komerciālā iniciatīva.4 Minētās darbības ir saistītas ar neparedzamiem apstākļiem, ekonomiskiem apsvērumiem un zināmu risku – tātad ar iespēju kļūdīties un piedzīvot neveiksmi. Tādēļ, lai valdes loceklis sekmīgi veiktu vadīšanas funkciju, viņam ir piešķirama zināma komerciālās rīcības brīvība (unternehmerisches Ermessen – vācu val.), kuras robežās viņš var pieņemt dažādus lēmumus, tajā skaitā arī ekonomiskus (biznesa), nebaidoties par to, ka būs jāatbild par kapitālsabiedrībai radītajiem zaudējumiem.5

Jāteic gan, ka ir samērā grūti noteikt komerciālās rīcības brīvības robežas, kuru ietvaros valdes loceklis, vadot kapitālsabiedrību, drīkst rīkoties, neatbildot par kapitālsabiedrībai radītajiem zaudējumiem. Tādējādi nereti rodas grūtības nošķirt adekvātu valdes locekļa rīcību no tādas rīcības, kas neatbilst krietna un rūpīga saimnieka gādībai un kuras sekas ir valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrībai radītajiem zaudējumiem. Lai šo problēmu risinātu, vairāku valstu komerctiesībās (piemēram, ASV, Vācijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Austrijā) ir kodificēts vai atzīts tiesību piemērošanas ceļā tā sauktais business judgment rule.

2. Business judgment rule ģenēze

Business judgment rule pirmsākumi meklējami ASV tiesību skolā. ASV tiesu spriedumos sākotnēji, tas ir, jau kopš 1829. gada, bija nostiprinājusies atziņa par komerciālās rīcības brīvību, kas pienākas valdes loceklim amata pienākumu izpildē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arnis
28. Septembris 2012 / 15:21
0
ATBILDĒT
Pateicība autorēm par noderīgu un interesantu rakstu!
E.Novicāne
21. Septembris 2012 / 18:52
0
ATBILDĒT
Paldies par raksta novērtējumu. Attiecībā uz priekšlikumu business judgment rule aplūkot kā vienu no ģenerālklauzulas \\\"krietns un rūpīgs saimnieks\\\" konkretizācijas gadījumiem - jāņem vērā, ka novērtējumu par to, vai valdes locekļa rīcība atbilst krietna un rūpīga saimnieka gādībai, jāveic, salīdzinot kā konkrētā situācijā objektīvi būtu rīkojies saprātīgs komersants. Ņemot vērā biznesa lēmumu būtību, ir praktiski neiespējami objektīvi novērtēt, vai cits saprātīgs komersants būtu rīkojies līdzvērtīgi, it īpaši, ja biznesa lēmums ir radījis zaudējumus. Respektīvi, vēlāk uzzinātais fakts, ka biznesa lēmums ir neveiskmīgs, automātiski vedina uz secinājumu, ka cits saprātīgs komersants šādu lēmumu noteikti nebūtu pieņēmis. Piemēram, no šodienas skatpunkta raugoties, valdes locekļa lēmums 2006.gadā visu uzņēmuma naudu ieguldīt nekustamajos īpašumos, šķiet neadekvāts un krietna komersanta rūpībai neatbilstošs. Taču 2006.gadā novērtējums būtu pilnīgi citāds.

Tādējādi, lai biznesa lēmumus varētu novērtēt maksimāli objektīvi, business judgments rule ir attīstījies kā papildus noteikums, nevis kā viens no ģenerālklauzulas \\\"krietns un rūpīgs saimnieks\\\" konkretizācijas gadījumiem. Jo tikai tad, ja business judgments rule aplūkojam kā papildus noteikumu, ir iespējams minizēt tā saukto atpakaļskata kļūdu iespējamību biznesa lēmumu novērtēšanā. Ir tiesa, ka atsevišķās valstīs business judgment rule piemēro, veicot tiesību normu interpretāciju. Tomēr interpretācijas obekts ir komerciālās rīcības brīvība, kas izriet no vadības funkcijas, nevis krietna komersanta gādība. Rakstot pētījumu, mēs savstarpēji daudz diskutējām, vai arī Latvijā varētu \\\"iet\\\" interpretācijas ceļu. Diemžēl tiesību normu piemērošanas līdzšinējā pieredze nedod pamatu lolot cerības, ka Latvijā business judgment rule varētu tikt veiksmīgi piemērots tiesību normu interpretācijas ceļā. Tādējādi arī nonācām līdz kodifikācijas ieteikumam. Lai gan - protams, ka šo tiesību institūtu varētu atvasināt arī no CL 1.panta. Prakse rādīs, vai arī Latvijā praktiskajā tiesību normu piemērošanā līdz tam nonāksim!
BB
19. Septembris 2012 / 13:56
0
ATBILDĒT
Labi uzrakstīts un ir intresanti lasīt, tomēr autoru vēlme pēc papildus normām normatīvajos aktos pazemina raksta autoritāti.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties