18. Septembris 2012 /NR. 38 (737)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci
6
Mg.iur.
Aivars Paegle
Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs 

Rakstā* tiks aplūkotas galvenās atziņas saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) kompetenci, ko skatījusi administratīvā tiesa pēdējā pusotra gada laikā. Administratīvajai tiesai visās instancēs joprojām jāsaskaras ar lietām par faktisko apstākļu pārbaudes kompetenci. Tas joprojām ir viens no galvenajiem strīdu jautājumiem. Strīdi par faktiskajiem apstākļiem pamatā ir gadījumos, kad notiek strīds starp privātpersonām, bet administratīvais process tiek izmantots kā viens no privātpersonu savstarpējo strīdu risināšanas kaujaslaukiem. Pēdējā pusotra gada laikā šāda veida strīdi nav mazinājušies, viens no iemesliem – administratīvā procesa kārtībā šķietami var panākt ātrāku rezultātu nekā civilprocesuālā kārtībā, turklāt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"1 19. pantu Uzņēmumu reģistra lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzība neaptur tā darbību.2

Par faktisko apstākļu pārbaudi

Augstākās tiesas Senāts jau vairāk nekā pirms astoņiem gadiem ir atzinis,3 ka Uzņēmumu reģistrs nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus, bet pārbauda reģistrējamo dokumentu formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Turklāt šo atziņu Senāts ir vairākkārt nostiprinājis daudzos vēlākos spriedumos.4 Šis jautājums skatīts arī Satversmes tiesā,5 kas secinājusi, ka likumdevējs nav deleģējis Uzņēmumu reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir noformēti Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti. Valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai.6

Zinot tiesas nostāju, pēdējā pusotra gada laikā kāds pieteicējs mēģināja pārliecināt tiesu, ka izskatāmais gadījums nav vērtējams kā faktiskie apstākļi un tāpēc Uzņēmumu reģistram vajadzēja to ņemt vērā, izskatot reģistrācijas dokumentus. Šāds apgalvojums pamatā balstās uz pieņēmumu, ka pieteicējs ir pietiekami Uzņēmumu reģistram izskaidrojis faktisko apstākļu būtību, lai jautājums par faktiskajiem apstākļiem kļūtu par neapstrīdamu faktu. Šāds fakts Uzņēmumu reģistram nemaz nebūtu jāpārbauda kā faktiskais apstāklis, bet uzliktu pienākumu Uzņēmumu reģistram automātiski to ņemt vērā kā neapgāžamu patiesību, izskatot pretēji liecinošos reģistrācijas dokumentus. Šajā sakarā Augstākās tiesas Senāts 2012. gada 10. februāra spriedumā7 tomēr ir piekritis Uzņēmumu reģistra nostājai, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Uzņēmumu reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā. Tā, sprieduma 2.3. punktā Senāts ir atstājis spēkā apgabaltiesas secināto: "Uzņēmumu reģistram nav jāveic faktisko apstākļu pārbaude pēc būtības, proti, Uzņēmumu reģistram nav jābūt vidutājam strīdā starp komersanta dalībniekiem vai amatpersonām, kā arī nav jāiegūst pierādījumi par dokumentos norādīto faktisko apstākļu autentiskumu. Par dokumentu kopuma patiesumu un saturu atbildīgs ir to iesniedzējs."

Otrs veids, kā panākt, lai Uzņēmumu reģistrs iesaistītos faktisko apstākļu pārbaudē, ir pārliecināt tiesu, ka pastāv specifiski izņēmumu gadījumi, par kuriem likums tieši nenosaka, ka arī uz tiem neattiecas aizliegums Uzņēmumu reģistram pārbaudīt faktiskos apstākļus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Arnis
24. Septembris 2012 / 15:23
0
ATBILDĒT
Labs, praksē noderīgs raksts!
Čaiņiks
20. Septembris 2012 / 20:04
0
ATBILDĒT
Iepriekšējā komentārā ieviesusies drukas kļūda. bija domāts - AT Senāta.
Čaiņiks
20. Septembris 2012 / 20:03
0
ATBILDĒT
Autors būtu varējis pieminēt arī AT Senāts 2010.gada 10.decembra spriedumu Nr.SKA-0603/2010, kurā Senāts lēma, ka UR ir pārsniedzis savas kompetences robežas. :)



http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/12_2010/10_12_2010/AL_ 012_AT_SKA-0603-2010.pdf
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties