Latvijas tiesas arvien biežāk izmanto iespēju uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST vai Tiesa) par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju. Šobrīd tiesvedības procesā ir astoņas prejudiciāla nolēmuma lietas, kas ierosinātas pēc Latvijas tiesu uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem, bet pavisam EST ir uzdoti 23 šādi prejudiciāla nolēmuma lūgumi: 2012. gadā – trīs, 2011. gadā – desmit, 2010. gadā – trīs; 2009. gadā – četri; 2008. gadā – trīs.
Prejudiciālo nolēmumu lūgumi pamatā ir uzdoti administratīvajās lietās. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir uzdevis 20 prejudiciālo nolēmumu lūgumus, bet Administratīvā rajona tiesa – vienu. Vairāk nekā pusē, t.i., 14 lietās1 nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, kas pamatā ir saistīti ar nodokļu jautājumiem. Trijās lietās nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Lauku atbalsta dienesta lēmumi, no kurām divas lietas (C-650/11 Brunovskis un C-454/11 Pusts) ir saistītas ar atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem un viena lieta (C-7/12 Riežniece ) – ar darbinieku aizsardzību bērnu kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Prejudiciālu nolēmuma lūgumi administratīvajās lietās ir uzdoti arī par pakalpojuma sniegšanas brīvības ierobežojumiem azartspēļu jomā (C-470/11 Garkalns), lēmuma, ar kuru atļauts ieceļot, pieņemšanas gaitā izdarītu procesuālu pārkāpumu pārsūdzēšanas kārtību (C-23/12 Zakaria), kompensāciju izmaksu pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā (C-294/10 Eglītis un Ratnieks) un sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma slēgšanu (C-348/10 Norma-A un Dekom). Divas lietas ir ierosinātas arī, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta prejudiciāla nolēmuma lūgumiem. Lieta C-619/10 Trade Agency ir saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Savukārt lieta C-277/12 Drozdovs ir par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ietvaros. Informācija par prejudiciāla nolēmuma lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu.
Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par sešām lietām, kurās 2012. gadā pieņemti spriedumi.
Spriedumu atzīšana civillietās
Lieta C-619/10 Trade Agency, EST 2012. gada 6. septembra spriedums
Dalībvalsts, kurā ir prasīta aizmuguriska sprieduma atzīšana, tiesai ir kompetence autonomi izvērtēt visus pierādījumus, lai novērtētu, pirmkārt, vai atbildētājam, kas nav ieradies [uz tiesas sēdi], ir ticis izsniegts dokuments, ar kuru ir celta prasība, un, otrkārt, vai šī iespējamā izsniegšana ir notikusi laikus, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību.
Lietas pamatā ir tiesvedība starp Trade Agency Ltd (turpmāk – Trade Agency) un Seramico Investments Ltd (turpmāk – Seramico) par Anglijas un Velsas Augstākās tiesas (High Court of Justice of England & Wales) (turpmāk – Anglijas Augstākā tiesa) taisīta aizmuguriska sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā atbilstoši Padomes 2000. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – Regula Nr. 44/2001).2
Seramico cēla prasību Anglijas Augstākajā tiesā pret sabiedrībām Trade Agency un Hill Market Management LLP par 289 122,10 GBP (Lielbritānijas mārciņu, kas ir apmēram LVL 250 945,00) samaksu. Atbilstoši Anglijas Augstākās tiesas sniegtajai informācijai, dokuments, ar ko celta šī prasība, atbildētājiem tika izsniegts 2009. gada 10. septembrī. Tā kā Trade Agency neiesniedza iebildumu rakstu, Anglijas Augstākā tiesa 2009. gada 8. oktobrī taisīja aizmugurisku spriedumu, kas bija nelabvēlīgs minētajai sabiedrībai, pamatojot to šādi: "Jūs neesat atbildējuši uz prasību, kas jums tika izsniegta. Tāpēc ir noteikts, ka jums jāsamaksā prasītājai GBP 289 122,10 par parādu un procentiem sprieduma datumā un GBP 130 par izdevumiem. Jums jāsamaksā prasītājai kopā GBP 293 582,98."
Seramico iesniedza pieteikumu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā par minētā sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā, kas apmierināja šo pieteikumu. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija Trade Agency blakus sūdzību par minēto lēmumu noraidīja. Trade Agency iesniedza blakus sūdzību Augstākās tiesas Senātā (turpmāk – Senātā), apgalvojot, ka pieteikums par Anglijas Augstākās tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā ir jānoraida tādēļ, ka, pirmkārt, tiesvedībā Apvienotajā Karalistē esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo tā neesot tikusi informēta par prasības celšanu Anglijas Augstākajā tiesā, un, otrkārt, šīs tiesas taisītais spriedums esot acīmredzami pretējs Latvijas sabiedriskajai kārtībai, jo tajā nav sniegts ne prasības priekšmeta, ne pamatotības vērtējums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
