Pilsoniskā sabiedrība ar dažādām aktivitātēm – strādājot pie sabiedrības viedokļa, informējot sabiedrību vai izdarot spiedienu uz autoritātēm – var panākt izmaiņas valstī cilvēktiesību jomā, neskatoties uz to, ka tas ir laikietilpīgs process. Eiropas Savienība šajā jomā piedāvā gan finansiālus un tehniskus resursus, gan jaunu tiesību instrumentu – Pamattiesību hartu.
2012. gada 27.–28. novembrī Rīgā notika starptautiska konference "Eiropas Savienības Pamattiesību harta un pilsoniskās sabiedrības loma pamattiesību veicināšanā", ko rīkoja Latvijas Cilvēktiesību centrs. Konferences mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni un paplašināt zināšanas par cilvēktiesību instrumentiem un to piemērošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās. Konferencē piedalījās pārstāvji no dažādu valstu nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), arī mācībspēki, ES institūciju pārstāvji un studenti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.