1. Valdes locekļa atbildības iestāšanās nosacījumi

1.1. Valdes locekļa statuss

Atbildība sabiedrības priekšā rodas valdes loceklim ar ievēlēšanas brīdi (dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšana un rakstveida piekrišanas došana valdes locekļa amata ieņemšanai), jo komercreģistra ierakstam par sabiedrības valdi ir deklaratīvs, nevis konstitutīvs spēks.¹ Attiecīgi valdes locekļa atbildība turpinās līdz atcelšanas vai atkāpšanās brīdim, kaut arī saskaņā ar komercreģistra datiem persona joprojām skaitītos valdes sastāvā.

Komerclikuma (turpmāk – KCL) 169. p. paredzētā atbildība iestājas arī tādam valdes loceklim, kas ievēlēts uz spēkā neesošā dalībnieku sapulces lēmuma pamata.² Sākotnēji var likties, ka šāds secinājums nav savienojams ar dalībnieku sapulces lēmuma spēkā neesamības sekām, t.i., šāds lēmums nespēj piešķirt valdes locekļa statusu. Taču ir jāņem vērā, ka dalībnieku sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu nedrīkst skart trešo personu tiesības, kas tika iegūtas labā ticībā.³ Lai aizsargātu šādu personu intereses, KCL nosaka īpašu kārtību, kādā tiek izpildīts tiesas spriedums par dalībnieku sapulces lēmuma spēkā neesamības atzīšanu, proti, sabiedrībai ir pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu par grozījumu izdarīšanu komercreģistra ierakstos.⁴ Tātad tiesas spriedums nerada atpakaļejošas sekas attiecībā uz trešajām personām. Tas nozīmē, ka uz spēkā neesošā dalībnieku sapulces lēmuma pamata ievēlētā valdes locekļa noslēgtie līgumi ir saistoši sabiedrībai. Tā kā sabiedrība nevar apstrīdēt ar labticīgām trešajām personām noslēgtos darījumus, bet šie darījumi var būt neizdevīgi sabiedrībai, sabiedrībai ir jābūt iespējai vērsties pret vainīgo personu. Vislabākais risinājums no sabiedrības viedokļa ir attiecināt uz nelikumīgi ievēlēto valdes locekli KCL noteikumus, jo šīs normas nosaka stingrāku atbildību par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem (solidāra atbildība, vainas prezumpcija). Turklāt analoģijas piemērošana būtu attaisnojama arī ar to, ka kopš dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas un līdz galīgā tiesas sprieduma taisīšanai var paiet vairāki gadi, līdz ar to būtu pareizāk sankcionēt izveidojušos situāciju, nevis mēģināt pagriezt to atpakaļ, it īpaši ievērojot to, ka šāds stāvoklis atbilst dalībnieku vairākuma gribai, jo pretējā gadījumā nelikumīgi ievēlētais valdes loceklis tiktu atcelts no amata ar dalībnieku sapulces lēmumu.

Ja reiz spēkā neesošs dalībnieku sapulces lēmums piešķir valdes locekļa statusu, varētu apsvērt iespēju attiecināt KCL paredzētās valdes locekļa tiesības un pienākumus arī uz tādu personu, kas ir uzņēmusies sabiedrības vadību bez jebkāda dalībnieku lēmuma. Vācijas juridiskajā literatūrā šāda koncepcija ir pazīstama ar nosaukumu "faktiskais sabiedrības vadītājs". Tā tiek lietota, piemēram, gadījumos, kad valdes loceklis turpina pildīt savus amata pienākumus pēc pilnvaru termiņa beigām⁵ vai kad vairākuma dalībnieks iesaistās sabiedrības vadīšanā valdes līmenī, t.i., kārto sabiedrības ikdienas lietas un pārstāv sabiedrību darījumos ar trešajām personām. Šādas darbības ir jānošķir no valdes locekļu ietekmēšanas, izmantojot dalībnieka stāvokli. Faktiskajam valdes loceklim ir atklāti jāuzstājas kā sabiedrības vadītājam, lai trešās personas uztvertu viņu kā likumīgu sabiedrības pārstāvi. Turklāt faktiskā sabiedrības vadītāja statusa iegūšanai ir nepieciešama dalībnieku vairākuma (klusējot izteiktā) piekrišana vai vismaz zināšana, t.i., slepena valdes locekļa pilnvaru piesavināšanās nav pieļaujama. Turpretim nav vajadzīgs, lai esošais valdes loceklis tiktu pilnībā atstumts no sabiedrības pārvaldīšanas. Šādā gadījumā faktiskajam un ievēlētajam valdes loceklim var iestāties solidārā atbildība.⁶ Pēc autora viedokļa, vadoties pēc iepriekšējā rindkopā izteiktajiem argumentiem (sabiedrības interešu aizsardzība, civiltiesiskās apgrozības stabilitāte un dalībnieku vairākuma griba), arī uz faktisko sabiedrības vadītāju ir attiecināmi KCL noteikumi par valdes locekli.

1.2. Prettiesiska rīcība

1.2.1. Krietna un rūpīga saimnieka mēraukla

Lai konstatētu valdes locekļa prettiesisku rīcību, vispirms ir jānoskaidro viņa pienākumu saturs un apjoms. Valdes locekļa pienākumi ir noteikti likumā, statūtos, valdes reglamentā, dalībnieku sapulces lēmumos un ar valdes locekli noslēgtajā līgumā. Piemēram, valdes loceklim ir jākārto grāmatvedība, pēc padomes pieprasījuma jāsasauc dalībnieku sapulce utt. Taču likumā vai korporatīvajos dokumentos uzskaitītie pienākumi neaptver visus iespējamos gadījumus, kad valdes loceklim ir jāveic noteiktas darbības sabiedrības interesēs. Šāds regulējuma robs ir izskaidrojams ar īpašu vietu, kuru valde ieņem sabiedrības pārvaldē. Proti, valde ir vienīgā sabiedrības izpildinstitūcija. Tas nozīmē, ka tikai valde ir tiesīga vadīt sabiedrību un pārstāvēt to darījumos ar trešajām personām. Tāpēc likums piešķir valdei ļoti plašu kompetenci. Valdes rīcības brīvība ir ierobežota vienīgi ar imperatīvām tiesību normām, statūtiem un dalībnieku sapulces lēmumiem. Visus jautājumus, kas neietilpst dalībnieku sapulces ekskluzīvā kompetencē, valde izlemj patstāvīgi.⁷ Pat tajā gadījumā, kad kādai valdes rīcībai ir nepieciešama padomes piekrišana, nenotiek iejaukšanās valdes kompetencē, jo padome var vienīgi atteikt piekrišanas došanu valdes iecerētajai darbībai, bet tā nevar dot valdei saistošus norādījumus.