Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros ir spēkā vairāki divpusējie ieguldījumu nolīgumi (turpmāk – DIN) starp ES dalībvalstīm un Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums (turpmāk – EEHN),¹ kas paredz dažādas aizsardzības garantijas ieguldītāju aizsardzībai no līgumslēdzējām valstīm, piemēram, šie līgumi nosaka valstīm pienākumu piemērot godprātīgu un taisnīgu attieksmi pret ārvalsts investoriem un paredz to aizsardzību pret netiešu ekspropriāciju. Viens no būtiskākajiem šo līgumu aspektiem ir tas, ka tie paredz speciālu strīdu izskatīšanas mehānismu – ieguldītāja–valsts arbitrāžu (investor–state arbitration), kur ārvalsts ieguldītājs kā prasītājs var tieši vērsties pret valsti arbitrāžā par iespējamiem DIN pārkāpumiem.