Manuprāt, neviens cits KPL statuss neder, izņemot kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusu SIA \"A.\". piedziņas rezultātā samazināsies SIA aktīvi, respektīvi, samazināsies SIA manta, jo tiks izbeigtas īpašuma tiesības uz attiecīgo aktīvu daļu.

Konkrētā gadījumā SIA, no kura piedzīta zaudējumu atlīdzība, nebija uzskatāma par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieku KPL 111.1.panta izpratnē.

Par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieku uzskatāma persona tad, ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību /sk. 111.1.pants/. Primāri tie ir gadījumi, kad uzlikts arests vai kā citādi ierobežotas personas tiesības rīkoties ar kādu noteiktu mantu.

Taču šis statuss acīmredzami nav piemērojams tiem gadījumiem, kad no personas (kā konkrētā gadījumā SIA) ir piedzīta noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzība.

Konkrētā gadījumā negāja strīds par to, vai likumīgi ierobežotas SIA tiesības rīkoties ar kādu noteiktu mantu, bet gan par to, vai no SIA ir likumīgi piedzīta noteikta naudas summa, kas nav viens un tas pats.

Apgalvojot, ka personai nav tiesību pārsūdzēt tiesas nolēmumu, ar kuru no viņas piedzīta noteikta naudas summa, nozīmē liegt tai tiesības uz tiesas pieejamību un tiesībām tikt uzklausītam tiesā. Ja arī tiesību normas tiešā tekstā konkrētā gadījumā nebūtu paredzētas tiesības iesniegt apelācijas vai kasācijas sūdzību, jāvadās no kriminālprocesa pamatprincipiem. Tāpēc tēze, ka pārsūdzības tiesības likumā noregulētas izsmeļoši, nav īsti pareiza.

Manuprāt, SIA tiesības nebūtu aizskartas un viss precīzi atbilstu KPL, ja būtu bijis uzsākts process pret juridisku personu. Ja process pret juridisko personu būtu uzsākts, juridiskai personai būtu visas apsūdzētā tiesības /KPL 94.p.1.d./, tai skaitā iesniegt kasācijas sūdzību. Arī nebūtu problēmu piedzīt zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz KPL 353.panta pirmās daļas 3.punktu.

Konkrētā situācija acīmredzot atšķīrās ar to, ka šāds process nebija uzsākts, bet neraugoties uz to, zaudējumu atlīdzība piedzīta. Ja atzīts par pieļaujamu KPL 353.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumu interpretēt paplašināti, piemērojot to situācijā, kad nav konstatēts viens no punktā paredzētiem nosacījumiem - nav procesa pret juridiko personu, vienīgais iespējamais risinājums, lai novērstu juridiskās personas tiesību nepamatotu ierobežošanu, būtu bijis atzīt, ka tai pēc analoģijas būtu piemērojamas KPL 94.panta 1.daļā paredzētās tiesības – pārsūdzēt nolēmumu apelācijas un kasācijas kārtībā.