Lai arī Darba likuma 33. panta otrā daļa attiecas uz intervijām, visā darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā ir aizliegta diskriminācija (sk. Darba likuma 29. un 95. pantu) un nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam (sk. Darba likuma 9. pantu), tāpēc, noslēdzot darba līgumu, kā arī pēc tā noslēgšanas, darba devējs ir tiesīgs vākt tikai tādu informāciju, kas objektīvi saistīta ar darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un veicamo darbu.
Darba likuma 101. panta sestā daļa noteic, ka pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Tādējādi darba devējs tikai šajā gadījumā ir tiesīgs pieprasīt darbiniekam ziņas par viņa piederību noteiktai arodbiedrībai, lai izpildītu šajā tiesību normā uzlikto pienākumu (sk. sal. V. Slaidiņa, I. Skultāne. Darba tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011, 57. lpp.).
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators A. Laviņš, senators referents N. Salenieks, senators V. Jonikāns, senatore A. Briede, senatore A. Vītola, senatore I. Garda, senatore E. Vernuša, piedaloties D.R. pārstāvim zvērinātam advokātam A. Rasam un AS "ABLV Bank" pārstāvjiem zvērinātam advokātam E. Kalniņam un I. Rogovam, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar prasītāja D.R. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011. gada 24. marta spriedumu civillietā D.R. prasībā pret akciju sabiedrību "Aizkraukles Banka" par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu.
Aprakstošā daļa
2002. gada 25. augustā starp akciju sabiedrību "Aizkraukles Banka" kā darba devēju un D.R. kā darba ņēmēju tika noslēgts darba līgums Nr. 99.
Pamatojoties uz 2009. gada 5. augusta rīkojumu Nr. BA/09-K-00316, D.R. atlaists no darba akciju sabiedrībā "Aizkraukles Banka" saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu.
D.R. 2009. gada 28. augustā cēlis tiesā prasību pret akciju sabiedrību "Aizkraukles Banka" par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu un atjaunošanu darbā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
