19. Marts 2013 /NR. 11 (762)
Numura tēma
Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jaunās redakcijas komentāri
8

Pēc pāris nedēļām, 1. aprīlī, spēkā stāsies ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. To pamatā ir Tieslietu ministrijas īstenotā kriminālsodu politikas reforma, kuras dēļ jo īpaši ir izrevidēts Krimināllikums. Savukārt jauniegūtais rezultāts jeb pilnveidotais tiesiskais regulējums tiek saukts par tādu, kas Latvijas kriminālsodu sistēmu pietuvina Eiropas Savienības valstu praksei, vienlaikus strauji attālinoties no šā brīža kārtības, kurā vēl ir jaušams arī padomju laika mantojums. Tādējādi, kā norāda likumdevēja – Saeimas – Juridiskās komisijas pārstāvis un tiesību zinātņu doktors Andrejs Judins, "ņemot vērā pieņemto grozījumu apjomu ar jauno tiesību normu saturu, ir pamats uzskatīt, ka 2013. gada 1. aprīlī stāsies spēkā 1998. gadā pieņemtā Krimināllikuma jauna redakcija".

Faktiski tas nozīmē ne tikai jaunu regulējumu likumā, bet arī milzīgu reformu dzīvē – jaunu kārtību un praksi materiālo un procesuālo normu piemērošanā visā nozarē, kas konkrētajā gadījumā aptver gan Valsts policiju, prokuratūru un tiesu, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu, gan arī advokatūru, īstenojot personu aizstāvību, u.c. Tādēļ šis – "Jurista Vārda" pastāvēšanas vēsturē visapjomīgākais – numurs ir veltīts Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jauno redakciju piemērošanas komentāriem, kuri tik izsmeļoši citviet vēl nav pieejami un var kalpot vismaz par sākotnēju izziņas materiālu normu apguvē un praktiskajā piemērošanā. Tāpēc lasītāju vērtējumam, kas, cerams, raisīs turpmākas diskusijas, nododam šos pirmos vērienīgos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma komentārus, ko papildina tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna, kā arī speciālistu viedokļi par dažādiem kriminālsodu politikas reformas jauninājumiem.

Būtiski mainīti valsts kriminālpolitikas mērķi

Jānis Bordāns, tieslietu ministrs

Esam spēruši nozīmīgu soli mūsu valsts tiesiskuma un līdz ar to arī sabiedrības drošības stiprināšanas virzienā. Latvijas Republikas Saeima 2012. gada 13. decembrī pieņēma apjomīgus un patiešām būtiskus grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas paredz ieviest Latvijā jaunu kriminālsodu politiku. Šie grozījumi stāsies spēkā jau šī gada 1. aprīlī.

Jaunā kriminālsodu politika pamatota ar taisnīguma atjaunošanas un prevencijas principiem. Līdz ar to būtiski mainīti valsts kriminālpolitikas mērķi – ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt un atturēt cilvēkus no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nozīmīgā krimināltiesību reforma tika pabeigta 1999. gadā, kad spēkā stājās KL, aizstājot līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu. Ar KL pieņemšanu būtiskākās izmaiņas tika panāktas krimināltiesību vispārīgās daļas noteikumos, kā arī tika pārskatīti Latvijas Kriminālkodeksā ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvi. Tomēr KL joprojām saglabājās padomju varas gados mantotā, uz represijām vērstā sodu sistēma.

Aizvien vēl Latvijā brīvības atņemšanas sodi ir ievērojami bargāki nekā citviet Eiropas Savienībā. Turklāt tie ir ne tikai ilgstošāki – Latvijā likumpārkāpēji tiek notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad personas rīcība nav radījusi reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Līdzšinējā kriminālpolitika spilgti atainojusi arī mūsu sabiedrības vērtības, kad par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem – tādiem kā zādzības, krāpšana – ir bargāki sodi nekā par kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai un pat dzīvībai.

Vēsturiski, no Padomju Savienības laikiem, mūsu cilvēku ieskatā brīvības atņemšanas sods ir bijis galvenais un efektīvākais līdzeklis cīņai ar noziedzību, taču pēdējo desmitgažu prakse pierāda pretējo. Šādas politikas īstenošana Latviju ir ierindojusi vien to valstu skaitā, kurās Eiropas Savienībā ir vislielākais ieslodzīto skaits – Latvija ieslodzīto skaita ziņā ierindojas otrajā vietā, uzreiz aiz Lietuvas.1 Brīvības atņemšanas soda plaša piemērošana un tā izpildes process prasa no mums lielus finanšu ieguldījumus gan soda izpildes procesā, gan pēc tā. Rīkojoties šādi, sabiedrība par noziedzīgā nodarījuma sekām maksā trīskārt – kad iestājas noziedzīgā nodarījuma kaitīgās sekas sabiedrībai un konkrētiem cilvēkiem; kad izpildām brīvības atņemšanas sodu un veicot bijušā ieslodzītā iekļaušanu sabiedrībā pēc soda izpildes.

2004. gada 12. februārī ar likumu "Grozījumi Krimināllikumā" tika realizēta pirmā nozīmīgā kriminālsodu reforma, papildinot daudzu KL sevišķās daļas pantu sankcijas ar jaunu sodu – piespiedu darbu. Lai arī minētais solis bija nozīmīgs brīvības atņemšanas soda piemērošanas vadošās lomas mazināšanā, tas nebija vērsts uz sodu politikas visaptverošu pārvērtēšanu un reformu.

Nopietns pagrieziena punkts situācijas maiņai bija 2009. gads, kad Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu būtiskus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus KL un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanai. Ievērojot šajā koncepcijā piedāvātos risinājumus, Tieslietu ministrija izstrādāja un Saeima 2012. gada 13. decembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī.

Ar grozījumu pieņemšanu ir panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, tā tiek tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmām. Tā, piemēram, būtiski tiek palielināta iespēja pašāk piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus. Tāpat grozījumi paredz palielināt naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru sodu sistēmā, tādējādi mazinot brīvības atņemšanas soda piemērošanas nepieciešamību nākotnē. Sabiedrībā izpildāmie sodi ir pietiekami efektīvi, naudas sodi pietiekami lieli, un valstij šo sodu īstenošana būs ievērojami lētāka.

Grozījumi arī paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti tādiem noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem – tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrības drošībai.

Ar grozījumiem tiek konkretizēti soda noteikšanas principi un kritēriji, kas novērsīs nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidos vienveidīgu tiesu praksi.

Pēc veiktajām izmaiņām Latvijas sodu sistēmā ieslodzījuma vietu noslogojums var samazināties līdz pat 30%, kas ļaus nākotnē būtiski samazināt nelietderīgu finanšu līdzekļu patēriņu un padarīs kvalitatīvāku Latvijas cietumu apsaimniekošanu.

 


1 http://www.prisonstudies.org/info/worldbrief/wpb_stats.php?area=europe&category=wb_poprate.

 

 

Likuma grozījumi nodrošinās atbilstību starp valsts un indivīdu interesēm

Ivars Bičkovičs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs

Pagājušā gada nogales grozījumus Krimināllikumā varam uzskatīt par otro nozīmīgāko krimināltiesību reformu, kas īstenota pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ir svarīgi, lai kriminālsodu politika būtu efektīva, sabalansēta un vienveidīga. Likumā šobrīd ir skaidri definēti kriminālsoda mērķi – ne vien sodīt vainīgo personu par izdarīgo noziedzīgo nodarījumu un aizsargāt sabiedrības drošību, bet arī atjaunot taisnīgumu, resocializēt sodīto personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.

Atbilstoši šiem likumā norādītajiem mērķiem būtiski samazinātas sodu maksimālās un minimālās robežas, paplašināta alternatīvu sodu piemērošana, kā rezultātā nākotnē būtiski samazināsies ieslodzīto skaits ieslodzījuma vietās. Līdzīga reforma tika īstenota Somijā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Tā deva pozitīvus rezultātus – samazinājās noziegumu un ieslodzīto skaits.

Tāpat noteikti jauni kritēriji un nosacījumi sodu piemērošanai, kas katrā ziņā dos tiesām iespēju izvēlēties tādu soda veidu un mēru, kas ir atbilstošākais konkrētam likumpārkāpējam.

Tas dod pārliecību, ka likuma grozījumi atbilstoši Kriminālsodu politikas koncepcijā izvirzītajiem mērķiem nodrošinās atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju un valsts un indivīdu interesēm, sekmēs personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

Prognozējams, ka turpmāk Latvijā piespriestie kriminālsodi būs adekvāti nodarījumam, palielināsies to soda veidu piemērošanas īpatsvars, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, samazināsies noziedzīgo nodarījumu recidīvs.

Ar šiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas kriminālsodu sistēma ir pietuvināta Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai.

Foto: Boriss Koļesņikovs

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 19. Marts 2013 /NR. 11 (762)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ej2M6wyg2N
8. Septembris 2013 / 14:39
0
ATBILDĒT
Cette pyramide a fait coluer beaucoup d encre au moment et apre8s sa construction. Je l ai personnellement toujours aime9e et je la trouve tre8s bien inte9gre9e dans cette cour du Louvre. Une jolie se9rie qui me rappelle qu il serait temps que je remonte faire une se9ance photos dans la capitale.
Tiesnesis
20. Marts 2013 / 17:27
0
ATBILDĒT
Es esmu neizsakāmi laimīgs! paldies Tieslietu ministrijā strādājošajiem studentiem, Saemai, Somijai, ES valstīm un Lietuvai. Paldies.
Prokurors
20. Marts 2013 / 10:34
0
ATBILDĒT
Es atvainojos, taču, Jūsuprāt, tas ir normāli, ka pēc tik fundamentālu izmaiņu veikšanas ministrija publisko kaut kādu informāciju 10 dienas pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās?!

Tādām brošurām līdz ar apmācību kursiem vajadzēja dienasgaismu redzēt jau pirms mēneša, diviem..
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties