Pēdējā laikā uzmanības centrā nonāk vairāku valstu regulējumi, kuru mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība.

Austrālija un Urugvaja ir pieņēmušas noteikumus par standartizētiem (vienkāršotiem) un nepievilcīgiem cigarešu iepakojumiem, lai tādējādi pēc iespējas mazinātu cilvēku vēlmi pirkt cigaretes un ierobežotu tabakas kompāniju iespējas tās reklamēt.¹ Lai cīnītos ar korpulenci, Ņujorkas vietējā veselības institūcija mēģināja ierobežot maksimālo tilpumu traukiem, kādos varētu tirgot gāzētos saldinātos dzērienus kinoteātros, restorānos un stadionos. Savukārt Lielbritānijā, lai samazinātu alkohola patēriņu valstī, norit diskusija par minimālās cenas noteikšanu alkoholiskajiem dzērieniem un par aizliegumu tirgot alkoholu dažādās izpārdošanas akcijās.

Visos gadījumos šo regulējumu izvēlētā metode ir apstrīdēta kā neatbilstīga izvirzīto mērķu sasniegšanai.