21. Maijs 2013 /NR. 20 (771)
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

Šajā numurā piedāvājam iepazīties ar Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par aktuālajiem spriedumiem 2012. gada pēdējā ceturksnī, kā arī 2013. gadā izskatītajām prejudiciālā nolēmuma lietām.

Eiropas Savienības Tiesa ir publicējusi ziņojumu par 2012. gadu. Pirmkārt, tas sniedz konspektīvu un pilnīgu informāciju par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk arī – EST vai Tiesa), Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas darbību un attīstību. Pagājušajā gadā EST svinēja tās pastāvēšanas sešdesmit gadu jubileju. Tika veikti būtiski grozījumi tās statūtos, kā arī pieņemts jaunais EST reglaments, lai piešķirtu būtisku lomu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai un samazinātu tiesvedības ilgumu. Tāpat tika pieņemti jauni ieteikumi valsts tiesām saistībā ar prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu.

Otrkārt, ziņojumā ir aprakstīti galvenie judikatūras attīstības virzieni, kas sagrupēti pēc dažādām lietu jomām, piemēram, konstitucionālie un institucionālie jautājumi, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un privātās starptautiskās tiesībās, policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, konkurence, noteikumi par nodokļiem un citi.

Treškārt, ziņojums ietver EST darbības statistikas analīzi. Ziņojumā ir norādīts, ka 2012. gadā iezīmējas pastāvīga augsta produktivitāte un ļoti būtiska efektivitātes uzlabošanās attiecībā uz tiesvedību ilgumu. Ierosināto prejudiciālā nolēmuma lietu skaits 2012. gadā ir otrais lielākais, kāds jebkad ir sasniegts EST vēsturē. Attiecībā uz tiesvedību ilgumu statistikas dati ir ļoti pozitīvi. 2012. gadā vidējais prejudiciālo lietu izskatīšanas ilgums ir sasniedzis viszemāko līmeni vēsturē, to tiesvedības ilgums ir bijis 15,7 mēneši. EST gada ziņojums latviešu valodā ir pieejams Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā: http://curia.europa.eu/.

Stabilizācijas mehānisms dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir eiro

Lieta C-370/12 Pringle, EST 2012. gada 27. novembra spriedums

Lieta Pringle tiek dēvēta par nozīmīgāko 2012. gada lietu. Paātrinātā procedūrā un pilnā sastāvā (27 tiesneši) Tiesa lēma par Līguma par Eiropas stabilizācijas mehānismu (turpmāk – ESM), kas izveidots, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušām dalībvalstīm un pasargātu eirozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Lieta tika ierosināta pēc Īrijas tiesas prejudiciālā nolēmuma lūguma. Jautājumi skāra arī Padomes lēmuma 2011/199/ES1 (turpmāk – Lēmums) saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 136. panta trešās daļas2 spēkā esamību.

Īrijas tiesai radās bažas, vai minētais lēmums groza Eiropas Savienības kompetenci un vai tas ir pretrunā līgumu normām attiecībā uz ekonomisko un monetāro savienību, kā arī vispārējiem tiesību principiem. Turklāt bija bažas, vai dalībvalstis, ratificējot ESM līgumu, varētu būt uzņēmušās saistības, kas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) un LESD normām ekonomikas un monetārās savienības jomā, proti, ir tieši pārkāpta Savienības ekskluzīvā kompetence attiecībā uz monetāro politiku. Turklāt ar ESM līgumu Savienības iestādēm varētu tikt piešķirta jauna kompetence un uzdevumi, kas neesot saderīgi ar to funkcijām. Visbeidzot, ESM līgums varētu būt pretrunā vispārējam efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē.

Tiesa norādīja, ka nav šaubu par to, ka monetārā politika ir Savienības ekskluzīvā kompetence. Tomēr LESD normās nav sniegta monetārās politikas definīcija, ka arī norādes uz instrumentiem, bet tikai uz monetārās politikas mērķiem. Saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu un 282. panta 2. punktu monetārās politikas mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Savukārt ESM mērķis ir pasargāt visas eirozonas stabilitāti, kas skaidri atšķiras no mērķa uzturēt cenu stabilitāti. Finansiālas palīdzības piešķiršana kādai dalībvalstij arī acīmredzami nav attiecināma uz monetāro politiku.

Minētā mehānisma izveide drīzāk ietilpst ekonomikas politikas jomā. Tomēr, tā kā LESD 2. panta 3. punkts un 5. panta 1. punkts attiecina Savienības lomu ekonomikas politikas jomā vienīgi uz koordinācijas pasākumu veikšanu, LES un LESD normas nepiešķir Savienībai īpašu kompetenci izveidot tādu stabilizācijas mehānismu kā Lēmumā paredzētais. ESM ir finansēšanas, nevis dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijas mehānisms.

Ar LESD 122. pantu Savienībai ir piešķirta kompetence sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstij, piemēram, ad hoc finansiālo palīdzību dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt. Tomēr tas nav juridiskais pamats tāda mehānisma izveidei, kāds ir izveidots ar ESM līgumu, jo tas ir vērsts uz to, lai pasargātu visas eirozonas stabilitāti.

Tiesa secināja, ka no LESD un LES jau izriet dalībvalstu kompetence noslēgt tādu līgumu par tādu mehānismu kā ESM, tam nav nepieciešams ar Lēmumu pievienotais juridiskais pamats. Savukārt ar Lēmumu pievienotā 136. panta trešā daļa tikai apstiprina dalībvalstu kompetenci, vienlaikus nosakot striktus kritērijus.

Attiecībā uz LESD 125. pantā ietverto "saistību nepārņemšanas" ("Bail-out" aizliegums) klauzulu tiesa norādīja, ka tas mudina parādos nonākošo dalībvalsti ievērot budžeta disciplīnu, bet neaizliedz sniegt tai finansiālo palīdzību. ESM nerīkosies kā galvotājs attiecībā uz palīdzības saņēmējas dalībvalsts parādiem, jo dalībvalsts joprojām būs atbildīga par savām finanšu saistībām.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties