Šī mēneša sākums diemžēl nenesa labas ziņas tiem, kuri cer uz saliedētu sabiedrību Latvijā, kas savukārt ir sine qua non jeb skaidrs priekšnosacījums pašai Latvijas valsts "ilgtspējībai" (mūsdienīgi izsakoties).
Runa, protams, šajā gadījumā ir par cilvēku sajūtām, priekšstatiem un pašidentifikāciju, kuras dēļ tik ievērojami atšķiras 4. un 9. maija (un gada griezumā – arī citu dienu) svinētāju sastāvs Latvijā.
Sabiedrības sašķeltības vēsturiskie un politiskie cēloņi, liktenīgas kļūdas un neveiksmīgas sakritības, līdz galam neizrunātas vai pārāk skaļi izkliegtas problēmas un nepadarīti darbi, procesu apzināti veicinātāji, ārvalstu influences, kā arī citi faktori – tas veido ļoti sarežģītu, nepatīkamu un nepārskatāmu mudžekli, kura iespaids uz Latvijas sabiedrību diemžēl nemaz nekļūst mazāks. Gluži otrādi – dažos pēdējos gados izskatās aizvien trakāk. Integrācijas vietā – dezintegrācija.
Latvijas iedzīvotāju dažādās daļas, ļoti maigi sakot, šobrīd ir kā Raiņa dzejolī "Mēness un saule" Likteņa nosodītie Saules meita un Mēness puisis, kam nav lemts vienam otru sastapt (skat. arī simbolisko multiplikācijas versiju ar Imanta Kalniņa mūziku). Atliek cerēt, ka līdzīgi dzejas tēliem arī šīm dažādajām Latvijas sabiedrības grupām tomēr joprojām ir vismaz vēlēšanās satikties. Tālredzīgas un apdomīgas rīcības gadījumā tas taču vēl ir iespējams?
Nesenā politiķu un zinātnieku diskusija Saeimā par vienotas nācijas veidošanu Latvijā rādīja, ka vismaz parlamentāriešu un zinātnieku vidū šāda procesa nepieciešamība tiek apspriesta. Kaut gan – priekšstati un metodes, kuras klāstīja diskusijas dalībnieki, dažbrīd tik krasi atšķīrās, ka faktiski viena otru izslēdza.
Šķiet, ka viens no starta (vai finiša?) līnijas karodziņiem veiksmīgā integrācijas procesā, ja tāds tomēr notiks, būtu "kontroljautājums" katram topošās Latvijas vienotās nācijas loceklim. Proti: kas es esmu? Jūs jau saprotat – šoreiz nevis dzimuma, etniskās izcelsmes, profesijas, ēšanas ieradumu vai reliģiskās pārliecības ziņā. Bet valstspiederības sajūtas nozīmē.
Tomēr, ja kāds šādas aptaujas rezultātu kopsavilkumu piedāvātu šobrīd, man, protams, nebūtu drosmes iepazīties ar rezultātiem. 9. maija iespaidā.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.