Pēdējos gados Latvijas tiesību sistēma saņēmusi tik daudz ieteikumu uzlabojumiem kā nekad iepriekš. Arī šajā "Jurista Vārda" numurā, sadaļā "Tiesību politika" publicējam Eiropas Savienības un Ārvalstu investoru padomes priekšlikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus Latvijas tiesu sistēmas darbībā.

Valsts ekonomiskais mērķis ir saimnieciskā aktivitāte un komercdarbības palielināšanās, savukārt tiesību mērķis ir tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšana. Valsts ekonomiskais un tiesību mērķi ir savstarpēji saistīti – ekonomisko aktivitāšu pieaugums neizbēgami palielina civiltiesisko strīdu skaitu un tiesu noslodzi, vienlaikus saglabājoties valsts pozitīvajam pienākumam nodrošināt efektīvu un reālu tiesību aizsardzību.

Arī šajā "Jurista Vārdā" lasāmo priekšlikumu virsmērķis ir nodrošināt tiesisko drošību saimnieciskajās attiecībās. Valsts līdz šim centusies radīt uzņēmējiem pievilcīgu nodokļu vidi un citus labumus, tomēr ir aizmirsusi par kaut ko pavisam būtisku – tiesisko drošību. Uzņēmēja interesēs ir ne tikai ātri un lēti saņemt kādu valsts pakalpojumu, piem., reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā, kas nepieciešama komercdarbības veikšanai, bet arī saņemt to tiesiski drošā veidā. Bez tās nav iespējams nodrošināt ilgtermiņa investīciju aizsardzību. Tieši drošums ir tas, kas iedrošina un vilina cilvēkus. Uzskatāmi to parāda Latvijas iedzīvotāju migrācija uz ārvalstīm, kur viņi sajūt ekonomisko un sociālo drošību.

Nevienas valsts tiesu sistēma nespēj "pārstrādāt" bezgalīgi pieaugošu strīdu skaitu. Līdz ar to priekšroka jādod preventīvai strīdu novēršanai un pašu saistību dalībnieku panāktajam rezultātam un vienprātībai problēmas risinājumā, nevis tiesnešu vienpusēji spriestai tiesai par to, kādas saistības izpildīt un kā risināt konfliktu. Arī Džons Stjuarts Mills darbā "Par brīvību" norāda, ka brīvības ierobežošanai, ja tāda ir nepieciešama, preventīvo funkciju izmantot ir daudz pieļaujamāk nekā sodīšanas funkciju.

Runājot par preventīvo tiesību aizsardzību, nāk atmiņā arī Voltēra darbs "Vientiesis", kurā aprakstīts, kā zinātnieki atved uz Franciju hūronu cilts indiāni. Viņu iepazīstina ar kristīgo ticību, kas tam iepatīkas. Hūronam iepatīkas arī Sentīvsas jaunkundze, taču viņš saņem atbildi, ka nedrīkst meiteni precēt, jo tā ir bijusi krustmāte viņa kristībās. Likteņa izspēlētais joks indiāni tik ļoti sadusmo, ka viņš draud "atkristīties". Saņēmis atļauju tomēr precēt savu izredzēto, viņš atklāj, ka laulībām ir nepieciešami priesteri, notāri, liecinieki, līgumi un īpašas atļaujas. Tik daudz piesardzības pasākumu!

Fragmenti no Milla un Voltēra darbiem vēlreiz apliecina, ka tiesiskā drošība ir sena ideja, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas diemžēl nav pietiekami novērtēta. Rezultātā valsts cenšas mazināt sekas – tiesu noslodzi un ilgos tiesvedības termiņus, nevis novērš problēmas cēloņus. Nākotnē attieksmei jāmainās, par ko mums uzskatāmi "signalizē" no visām pusēm. Visefektīvākā tiesību aizsardzība ir prevencija.