26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likums no notariāta skatpunkta
Likumdošanas politiskie klejojumi
Dr. iur.
Gatis Litvins
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors 

2021. gada 1. maijā stājās spēkā Dzīvojamo telpu īres likums, līdz ar to spēku zaudēja 1993. gadā pieņemtais likums "Par dzīvojamo telpu īri". Nesteigšos ar secinājumu, ka jaunais likums ir labāks par veco. Manas piesardzības pamatā ir Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanas procesa kvalitāte kopumā un atsevišķos jautājumos, par kuriem izteikšos šajā rakstā.

Par likumdošanas kvalitāti

Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-11-01 attiecībā uz labas likumdošanas principu ir norādījusi, ka likumdevējam jāizvērtē paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām un to saskaņotība ar tiesību sistēmu. Paredzētais tiesiskais regulējums, kur tas nepieciešams, jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Likumdevējam tiesību normu jaunradē jābalstās, kur nepieciešams, plānotā tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā un jāapsver šā tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamie pasākumi, kā arī nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes.

Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanā gandrīz nekas no tā rūpīgi netika darīts. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā daudzos gadījumos argumenti par konkrētu likumprojekta tiesību normu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un zemesgrāmatas procesa pamatprincipiem, kā arī Satversmes tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Augstākās tiesas, Tieslietu padomes un tiesību zinātnieku atziņām netika analizēti un izdiskutēti. Pastāvot atšķirīgiem viedokļiem, netika pieaicināti atbilstošo jautājumu tiesību zinātnieki un izmantoti pētījumi. Strīdīgie jautājumi tika izšķirti politiski. Tāpēc Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu nevar nosaukt par labas likumdošanas piemēru. Politiskais mērķis – pieņemt jaunu īres attiecību likumu – prevalēja pār kvalitatīvu diskusiju, līdz ar to visos jautājumos bija pārāk daudz politikas, emocijas, aizmuguriskas sarunāšanas, personisku strīdu un aizvainojumu.

 

Īres tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

Dzīvojamo telpu īres likuma VII nodaļa sākas ar deklaratīvu tiesību normu. Likuma 35. pants nosaka, ka īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Dzīvojamo telpu īres likums
— likumi.lv —
Notariāta likums
— likumi.lv —
Zemesgrāmatu likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties