“Diskusija par tiesnešu tiesību jēdzienu un izpratni Latvijas tiesību teorijā faktiski nepastāv vai ir tikko aizsākusies, un galvenokārt to veicina tieši tiesas veikto juridisko metožu daudzveidības atzīšana un tiesas kompetences paplašināšanās no konstatācijas par faktu sakritību ar tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmēm līdz tiesību tālākveidošanai. Attīstoties teorijai par tiesību normu, pēdējo desmit gadu laikā strauji mainījusies arī attieksme pret tiesnešu tiesībām un tiesas iespējām konstatēt jaunas vispārsaistošas tiesību normas,” savā darbā secina Dr.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
