20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jēdziens "intelektuālais īpašums" Civilprocesa likuma izpratnē
1
Nepilnības, iztulkošana un sekas
Mg.iur.
Mārcis Krūmiņš
zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors

Intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi kļuva aktuāli, kad tiesību īpašnieki saprata, ka viņu jaunrades rezultātā radītais darbs tiek atdarināts vai izmantots bez atlīdzības izmaksāšanas tiesību īpašniekam. Vienkārši runājot, darbs vai tā daļa tika nozagti. Pilnveidojoties sabiedrībai, pilnveidojas arī tiesību normas, kuras ierobežo sabiedrības locekļu dažādas tiesības. Intelektuālā īpašuma tiesības šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M. Papēde
20. Augusts 2013 / 11:25
0
ATBILDĒT
Visticamāk, ka CPL ieviestā uzskaitījuma avots ir Komisijas paziņojums par Piemērošanas direktīvas 2. pantu (2005/295/EK), ko likumdevējs vienkārši ir pārrakstījis. Pats par sevi tas nebūtu nekas nepareizs, jo neskaidrības par to, kas vēl - bez klasiskajiem tiesību veidiem - pieder pie intelektuālā īpašuma tiesībām, pastāv ne tikai Latvijā. Šajā ziņā Komisija gan ir bijusi izveicīgāka, uzskaitījumu uzsākot ar \"vismaz šādas intelektuālā īpašuma tiesības\", tādējādi saglabājot piemērošanas iespējas arī attiecībā uz tādiem tiesību veidiem, kas nav uzskaitīti expressis verbis. Turpretī Latvijas CPL trūkst līdzvērtīga formulējuma. No tā varētu secināt, ka CPL uzskaitījums ir izsmeļošs un Latvijā par intelektuālo īpašumu atzīst tikai CPL norādītos veidus. Taču, kā jau pareizi norādīts rakstā, procesuālās normas nevar definēt materiālo tiesību saturu. Tāpēc, ja vien likumdevējs nav gribējis ierobežot CPL piemērošanas sfēru (un kā atzīmē raksta autors, šādu mērķi nav iespējams izsecināt no likumdošanas materiāliem), neredzu šķēršļus analoģijas izmantošanai, jo attiecībā uz neminētajiem intelektuālā īpašuma viediem pastāv likuma robs un šiem tiesību īpašniekiem ir līdzvērtīgas aizsargājamās intereses. Protams, cits jautājums ir, cik drošas būs tiesas tiesību tālākveidošanā, taču tas būtu ievērojams solis prom no rakstā kritizētā tiesību pozitīvisma.



Pagaidu aizsardzības pasākumu jomā Latvijā vēl ir tik daudz problēmu un nepilnību, ka būtu bijis interesanti iepazīties ar izvērstāku autora skatījumu un analīzi. Ceru, ka būs vēl kāds raksts!
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties