27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)
Skaidrojumi. Viedokļi
Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē un lieta "Nagla pret Latviju"
2
Dr.iur.
Artūrs Kučs
LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors, tiesībsarga padomnieks 
Mg.iur.
Linda Bīriņa
zvērināta advokāte ZAB "Borenius", Ilzes Naglas pārstāve lietā "Nagla pret Latviju" 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gada 16. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta pārkāpumu. Šis ir pirmais tiesas spriedums pret Latvijas valsti, kurā izvērtētas žurnālistu avotu aizsardzības garantijas un nepieciešamais pamatojums valsts institūcijām šo tiesību ierobežošanai, tai skaitā izmeklēšanas interesēs. Apstāklis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) izskatīja šo lietu salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī Tiesas spriedumā ietvertā kritika policijas, prokuratūras un tiesu varas amatpersonu darbībām visdrīzāk liecina, ka ECT vēlējās ar šo spriedumu formulēt procesuālos un materiālos principus, kurus Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesām turpmāk būtu jāievēro, izskatot šāda veida lietas.

Vai ECT spriedums šajā lietā bija negaidīts? Vai žurnālistu avotu aizsardzība ir absolūta, un kāds ir Tiesas sniegtais pamatojums avotu aizsardzībai? Kādi ir ECT izstrādātie pamatprincipi žurnālistu avotu aizsardzībai, un kā vērtēt spriedumu "Nagla pret Latviju" šajā kontekstā? Šie ir daži no problēmjautājumiem, kurus vēlamies analizēt šajā rakstā.

 

Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē

Vārda un preses brīvībai ir fundamentāla nozīme demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā un indivīda pamattiesību īstenošanā. ECT ir vairākkārt uzsvērusi preses īpašo "sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par tai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem.2 Tiesa ir norādījusi ne tikai uz masu plašsaziņas līdzekļu funkciju informāciju izplatīt, bet arī uz sabiedrības tiesībām to saņemt.3 Plašsaziņas līdzekļu pienākums tradicionāli ir bijis uzraudzīt likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas darbību un informēt par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, lai ikviens pilsonis varētu paust savu nostāju un līdzdarboties valstij būtisku jautājumu risināšanā. Kā norādījusi Lielbritānijas Augstākā tiesa, plašsaziņas līdzekļi ir galvenais avots, caur kuru pilsoņi tiek brīdināti4 un informēti par politiskiem jautājumiem.5 Plašsaziņas līdzekļu brīva, profesionāla un aktīva darbība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts varas lēmumu caurskatāmību un varas atbildību sabiedrībai.6

Mūsdienu informācijas laikmetā daudzi autori uzsver pētnieciskās žurnālistikas būtisko lomu demokrātijas nostiprināšanā, izpētot un sniedzot sabiedrībai informāciju, kas patiesībā notiek.7 Pētnieciskā žurnālistika ir lielā mērā atkarīga no pieejas sabiedrībai būtiskai informācijai, tai skaitā tādai informācijai, kurai var būt piešķirts slepenības statuss noteiktas valsts institūcijas vai privātas organizācijas ietvaros. Preses pieeja konfidenciālai, bet sabiedrībai būtiskai informācijai ir iespējama tikai tajā gadījumā, ja žurnālisti var garantēt informācijas avotu konfidencialitāti un anonimitāti.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
7KHP854h
8. Septembris 2013 / 10:53
0
ATBILDĒT
Foi punido pquroe cortou a chicane, o que ne3o pode mesmo que esteja sozinho. Por liberalidade os comisse1rios perdoam se o piloto devolver direito a posie7e3o, mas ne3o tem nenhuma obrigae7e3o de fazer isso.Se o piloto cortar a chicane sf3zinho uma vez e9 geralmente perdoado. Experimenta cortar duas vezes para ver o que acontece. Toma tinta.
Tātad...
27. Augusts 2013 / 11:31
0
ATBILDĒT
Tātad būtībā žurnālistu datorus un/vai datu nesējus aiztikt nevar, jo teorētiski vienmēr pastāv risks par kāda avota atklāšanu, ja vien nav runa par būtisku sabiedrības interešu aizskārumu. Vai arī es kļūdos?
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties