8. Oktobris 2013 /NR. 41 (792)
Numura tēma
Kas ir kļūdaina ārstniecība
2
Mg.iur., Dipl. med.
Ronalds Rožkalns
zvērināts advokāts 

Ārstniecības personai, veicot kļūdainu ārstniecību, var iestāties civiltiesiskā atbildība, kriminālatbildība, administratīvā atbildība, kā arī disciplināratbildība. Taču izvērtēt ārstniecības personu profesionālo pārkāpumu lietas nav viegls uzdevums. Tiesai1 šajās lietās nākas saskarties, no vienas puses, ar pacienta vairāk vai mazāk subjektīvu viedokli par ārstniecības gaitu un tās iznākumu, no otras puses – ar zinošas un prasmīgas ārstniecības personas skaidrojumu, kāpēc ārstniecības rezultāts, iespējams, atšķiras no gaidītā.

Ārstniecības personu profesionālo pārkāpumu lietu sarežģītību galvenokārt nosaka tas, ka ne tiesai, ne vairumam lietas dalībnieku parasti nav speciālu zināšanu un iemaņu medicīnā, kas būtiski apgrūtina lietas apstākļu noskaidrošanu un izvērtēšanu. Taču arī šīs lietas prasa taisnīgu un objektīvu risinājumu, jo dzīvība un veselība ir ikvienas personas augstākās vērtības. Latvijas Republikas Satversmes un starptautiskie tiesību akti (piemēram, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija) garantē šo vērtību aizsardzību, vienlaikus izvirzot prasību taisnīgi noskaidrot lietas apstākļus.2

 

Ekspertīzes nepieciešamība un eksperta atzinumam izvirzāmās prasības

Lai izvērtētu, vai ārstniecības persona ir saucama pie atbildības, tiesai jāspēj rast atbildes, vai konkrētā ārstniecība ir bijusi kļūdaina, kā arī vai tieši tās rezultātā pacientam radies kaitējums. Šo jautājumu noskaidrošanai tiesai visbiežāk jānozīmē ekspertīze. Gan civilprocesā, gan kriminālprocesā, gan arī administratīvā pārkāpuma lietā ekspertīzes nozīmēšanas pamats ir līdzīgs.3 Ekspertīzi nozīmē gadījumos, kad lietai nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai jāveic pētījums, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.4 Ekspertam ir pienākums dot atzinumu.5 Atzinumu eksperts dod savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.6

Civilprocesā ekspertīze ir viens no pierādīšanas līdzekļiem,7 bet kriminālprocesā – izmeklēšanas darbība.8 Eksperta atzinums var būt viens no pierādījumiem civilprocesā un kriminālprocesā.9 Administratīvā pārkāpuma lietā eksperta atzinums tiek uzskatīts par pierādīšanas līdzekli.10

Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.11 Diemžēl praksē joprojām nereti ir gadījumi, kad tiesa par to, vai eksperta atzinums ir objektīvs un pamatots, spriež tikai pēc ekspertu zināšanām un pieredzes, a priori deklarējot eksperta atzinumā paustās atziņas par neapšaubāmām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
no tautas
11. Oktobris 2013 / 15:53
0
ATBILDĒT
-Kā lai tiesnesis zina?... Lūk, te jau sākās tās nepareizi izspriestās lietas!Tad jau jājautā- kāpēc vispār vajag tiesu med.ekspertu, tiesa tāpat neņems vērā, vai citiem vārdiem- tiesa zina labāk par ekspertu.Tā tas būtu jāsaprot?Runājot vienkāršiem vārdiem- eksperts ir tiesneša padomnieks atsevišķās niansēs, kur tiesa varētu nezināt kā rīkoties. Ja Puse lūdz eksperta atzinumu, tiesai eksperta atzinumā paustais ir jāņem vērā, nevis jāizliekās par beigtu. Tad- kāda mums jēga no procesa vispār, no sacīkstes principa, ja tiesa- uz ģīmi vien paskatoties jau izspriež tiesu? Tad nevajag sēdēt tiesā, vajag iet par ekstrasensu, ja visu tik labi zin.
No tiesas
9. Oktobris 2013 / 11:03
0
ATBILDĒT
Viss jau tā ir, uzrakstīts glīti un pareizi. Taču, ja padomā reāli - nu būsim godīgi, nevar tas tiesnesis līdz niansēm saprast kaut ko tik specifisku kā medicīna, lai lavierējot starp 48 latīņu termiņiem izšķirtu, vai pacients ārstēts pareizi un vai noticis viņa tiesību aizskārums. Var jau pētīt medicīnas avotus un literatūru, taču drusciņ kaut kas no tā ir jāsaprot. labi, tiesnesis papēta eksperta atzinumum, taču, kā viņam novērtēt, vai tajā piesauktie avoti medicīnas nozarē ir vai nav ticami, autoritatīvi? Aizejiet uz vizīti pie ārsta, un pasakiet: lūk, profesora Krastiņa grāmatā minēts vai Torgāna doktrīna paredz... Nu tak vienalga tam dokam kā tāds Krastioņš, tā Torgāns!!Līdzīgi arī tiesā - sabāž atzinumos nu nez kādus avotus un metodes, kas nezinātājam neko daudz neizsaka.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties