Tiesības uz veselību nenoliedzami ir vienas no svarīgākajām pamattiesībām sociālo tiesību grupā. Par šo tiesību visaptverošo lomu, pirmkārt, liecina fakts, ka, no cilvēciskā viedokļa raugoties, rūpes par veselību ir viena no katra indivīda prioritātēm.¹ Otrkārt, no cilvēktiesību viedokļa, tiesības uz veselību ir cieši saistītas ar tādām pamattiesībām kā cilvēka cieņa, fiziskā un garīgā integritāte, tiesības uz dzīvību, vienlīdzīgu attieksmi, tiesības uz brīvību, tiesības uz privāto dzīvi, tiesības uz informāciju, pārtiku, ūdeni, mājokli, tīru vidi un citām cilvēka pamattiesībām. Par to liecina arī fakts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa regulāri izskata lietas, kas saistītas ar dažādiem veselības aprūpes aspektiem, lai gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) tiesības uz veselību kā atsevišķas tiesības nav minētas.