Šis raksts ir tapis kā konspektīvs pārskats par principiem, kas, autores ieskatā, ir laika gaitā izkristalizējušies kā medicīnas tiesību neredzamie pīlāri. Lai gan to izcelsme sakņojas medicīnas ētikā, tomēr mūsdienās tie būtu atzīstami ne tikai par morāles priekšrakstiem, bet gan tieši par tiesību principiem, jo, šos principus nezinot un praksē nelietojot, medicīnas tiesības kļūst par neskaidru instrukciju apkopojumu.
Raksts ir tapis, apzinoties, ka tā mērķauditorija ir ne tikai juristi, bet arī mediķi un pacienti, tādēļ tam ir izvēlēts brīvs, neakadēmisks stils. Raksts īsi, neizvērsti apkopo autores šī brīža zināšanas un pieredzi, un, iespējams, autorei ir jāatvainojas par pārlieku subjektivitāti. Tāpat jāpiebilst, ka raksta lakoniskās formas dēļ autore tā ietvaros visas ārstniecības un ar veselības aprūpi saistītās personas sauc par ārstiem.
Šī raksta kontekstā ir svarīgi atcerēties, kas ir ārstniecība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.